alpu dakteris
6. Marts 2031
22:45
tā kā šodien ir svētdiena, negājām apskatīt aberdīnas interesanto arhitektūru, bet gan iepazīties ar donas upi, kurā ir smukas krāces un noteikti daudz skābekļa. kad būs mazliet siltāks, mētra ies nodžumīt uz ziemeļjūru, un pēc šīs peldes džeki viņai prasīs: "hey, baby, kas tas par melnumu Tev uz rokas?" tā, protams, būs nafta, jo aberdīna ir eiropas naftas galvaspilsēta, un vienīgie meli tajā visā ir fakts, ka šķidrumiem nemēdz būt galvaspilsētas. iepazināmies ar ziemeļjūras piekrasti un gājām trīties gar virtuvi, kurā bijām ieaicinātas pusdienās. ķīniešu meitene candy ir vēl sīkāks gnomiks nekā es un taisa vēl asākus ēdienu nekā es (viņa noteikti taisītu arī daudz maigākus nekā es, jo es taču vispār netaisu ēst). noņirdzāmies par to, ka mētra nerubī ēst ar kociņiem, bet es visu laiku pieklājīgi mēģināju atteikties no trešā vai piektā ķīnieša maka, ko viņš man cītīgi stūķēja kabatā.
23:09
skotijā angliski es runāju tikai ar cilvēkiem, kas lieto līdzskaņus. tātad ne ar skotiem. ar skotiem es runāju latviski, lai mēs būtu kviti - es nesaprotu viņus, viņi nesaprot mani. tas, protams, ir nosacīti, jo viss ir saprotams pēc konteksta, tāpēc es sāku šaubīties par savu mērķi apgūt vismaz septiņas valodas - galvenais taču ir konteksts. bet dažkārt neangliski es runāju arī ar neskotiem. šodien veicī paskatījos, kā sauc pārdevēju. lukasz. LUKASZ!!! tas ir poļu vārds. samaksāju par garneļu čipsiem, kādiem vajadzētu būt arī latvijā, jo esam eiropas savienībā, paskatījos viņam acīs un pateicos skaidrā poļu valodā, apcirtos uz papēdīša otrādi un izgāju ārā. mētra prasīja, vai viņš pasmaidīja. ja gramstīšanos gar saviem dzimumorgāniem var nosaukt par smaidīšanu, tad jā - viņš plati pasmaidīja.