Posted on 2007.11.12 at 14:32
klausos:: Blue Öyster Cult - Godzilla
Tikko paņemot mutē skābu konfekti kura sadrupa no viena zobu kodiena atcerējos vienu baisu kadru, kad es mēģināju apēst savu konfekšu aproci zem lsd (tāda bērnu konfekšu virtene, krāsaina, ar konfekšu pulksteni) man likās, ka graužu stikla lauskas, pēkšņi visa mute likās kā gaļas kamols ar stikla lauzkām, mana rīkle bija aizpampusi ciet un mutē līdz ar lauskām un asinīm sāka veidoties ķīmiska reakcija, burbuļojot un izplešoties, es vienkārši tā sabijos, izkrēju laukā un sāku špļaudīties, pēc tam atkal ieslēdzu savu hipij-modi un gāju pa dārzu runāties ar kokiem.. ar ķemi rokās.

Comments:


ziemeļi
[info]ziemelji at 2007-11-12 14:58 (Linkz)
Koki ir vislabākie sarun'biedri :) (Es gan to saku par skaidru stāvokli)
__________________
[info]spiritualized at 2007-11-12 15:15 (Linkz)
Man vienmēr daba liekas kā daļa manis, ko, skaidrā prātā, dzīvojot urbānā vidē tā nejūt, vispār "tripot" mežā/pie dabas ir uber , jūties kā druīds/šamanis kaut vai mežavīriņš/sieviete, tik jābūt dželžainam prātam, lai nesadarītu kādas mulķības.
ziemeļi
[info]ziemelji at 2007-11-12 16:33 (Linkz)
Precīzi. Es labprāt pirmā būtu izdomājusi šādus vārdus,grr. Tiešām precīzi. Vispār dzīvojot betōna slāņos var nojūgties. Bet esot Dabā, visi betōna sūdi šķiet un ir tik tālu prom, un tik absolūti nevērtīgi. Un ir tāda VARA! Arī šis teksts un vispār viss. Žēl, ka tā nav vienmēr.
Previous Entry  Next Entry