__________________

Gāju uz Rimi, kā vienmēr autopilotā, priekšā ne no kurienes uzradās tantuks ar piepampušu seju,
"Atvainojiet, iedodiet 13 santīmus..", es kā jau autopilotā, "Nav", un eju tālāk, pēc 10 metriem
mani sāka mocīt sirdsapziņa, man parasti nav žēl iedot cik nu tur tos santīmus, ja tās nav urlas, kas prasa.
Ja nu viņai pietrūka nauda maizei, kas man 13 santīmus žēl? Nē, viņa gribēja nopirkt alkoholu,
a ja nu nē? Aizmirsti, nevaru, kāpēc man par to jāuztraucās?

Šī iemesla dēļ, lai attaisnotu savu rīcību, es iekš Rimi sameklēju 13 santīmiem atbilstošu preci,
šokolādes tāfelīti pa 14 sant., ja es būtu viņai iedevis tos 13 sant. man nebūtu šīs šokolādes,
who am I kidding? Man būtu bijusi nauda 71 šādām tāfelītēm. Ok, tagad jau ir vienalga, bet
garstāvoklis man samazinājās par 24%, kaut gan, sēžot te - darbā un domājot par to, ka pēc darba
vēl ir skola un parādi un cita herņa.. VARĒTU BŪT SLIKTĀK.

Iepirkos tieši uz 1ls, paņēmu:  mazo krējumu, šokolādes tāfelīti, šokolādes pudiņu, kuram uz iepakojuma
bija rakstīts gada prece (more like: gada sliktākā prece), vienu tomātu un vienu banānu.
(Tomātu un krējumu sataisīju kopā ar biezpienu, ko paņēmu līdzi no mājām.)

Ejot ārā no Rimi ieraudzīju akciju - apelsīna sula pārdodas tik pa 22sant -  biju jau iepircies,
atpakaļceļa nebija, a tā sagribējās. 

Edit: ēdot šokolādes tāfelīti nepamet sajūta, ka ēdu tā tantuka cerības.