September 15th, 2009


Posted on 2009.09.15 at 11:02
Bļā, kad es vakar teicu, ka manā dzīvē ir par maz zirnēkļu,
es to nebiju domājis nopietni, be careful what u wish for and shit,
vakar guļu, klausos mūziku un ar savu kolosālo dzirdi dzirdu, ka kaut
kas klabinās pa sienu, tā kā veca pusakla tantiņa ar kruķīti pa trotuāru,
klap klap klap klap,
es nosākuma nodomāju, ka pele aiz sienas izbūvē
sev jaunus apartamentus, bet ar savu trešo aci sāku just kādu
klātbūtni, apskatos uz sienu un tur otrais lielākais zirnēklis kādu
esmu redzējis līdz šim, godfuckyou! lai nolādēts tas dievs kurš radījis šo briesmoni,
kur ir mans nazis?! Bet nē. Es nebiju sajūsmā par domu nosmērēt sienu, tāpēc humāni mēģināju ielikt zirnēkli vāciņā, bet mauka izleca ārā no mana sprosta un ieleca zem gultas, lai nolādēts tas dievs, kurš zirnēklim dāvinājis šādu veiklību,
izdedzu gaismu un atlaidos gultā..lieki teikt,
es nevarēju vairs mierīgi pagulēt, nācās turēt vienu aci atvērtu kā
delfīnzvēram, bet miegs darīja savu, es kritu ar vien dziļāk un dziļāk,
domas par zirnēkļiem ar vien tālākas un tālākas līdz..
dzirdu atkal klap klap klap skaņas un metos augšā, skatos zirnēklis atgriezies savā vietā uz sienas, fffuuuuuck yo-,
tad kaut kāds gļuks un zirnēklis dubultojās man pie rokām,
es vienkārši biju kā KUŅAS BĻE un metos pie gaismas slēdža, ieslēdzot un jau meklējot savu two barrel shot gun atskārtu, ka uz sienas un gultā neviena nav,
vai nu tas bija sapnis vai arī viņi aizbēga atpakaļ zem gultas,
manas šausmas un paranoju, kas sekoja tālāk vārdos neizteikt,
bet tomēr aizmigu un pamodos ar NEnoēstu seju.

Previous Day  Next Day