uztveres variācijas

kurš skatās un kurš redz?
kurš meklē un kurš atrod?
kurš aizdomā tālāk?
ja domas nevijas, bet kūleņo.

Mūzika: Peter and the Wolf - Lightness

nav bijis noskaņojuma. nav bijusi vajadzība runāt. nav bijis īsto vārdu, lai vispārinātu konkrētību paģērošās iekšsajūtas. nav bijis ko teikt.
pa bišķim tumsā ietinies - izmantoju apkārtējo tumsu, lai varētu ērti būt nedarošs - īsti negribas bildēt - labāk laiski pavērot, ko bildējuši citi - klusībā pašķendēties. īsti nav iedvesmas mācīties nēģu valodu - tik ļoti jāpiespiežas, lai atvērtu, tik viegli aizvērties spējīgās grāmatas. lasīt lēni un ar lieliem burtiem. labs laiks, lai skatītos - filmas, vairāk animācijas. atsevišķs paldies eerenpreiss par iespēju izgaismot tumsu ar jaukām animācijām. sāku ar šo garšoja dikti labi.

biju uz pāris elpas vilcieniem aizplanējis turp, kur esmu "es tur" saglabājies/palicis/kļuvis. kopumā dikti silti. protams, laika par maz, lai tincinātu dažus noklusējumus. lai saņemtu drosmi pagātnē pazaudētiem un kaut kur vēlāk vienatnē atrastiem piedod. bet var arī bez tā. varbūt tagad ir iespējams tikai vairs tā. reibumā izšķīdināts laiks un atklājas drusku konteksti, kas vieno un veido, šaubas un ticība rītdienai vai dažreiz arī kopīgai vakardienai. paldies jums, kas saglabāja mani tur. pašreiz pietiek. dziļāka analīze un vērojumi paliek dziļākām vietām.

es planēšu atkal. drīz, un ceru ka būs vairāk elpas vilcienu. un tad es ļoti gribēšu satikt Tevi un arī zobārstu.

vakar nevarēju aizmigt pirms darba. lasīju u.tīrona ceļojumaprakstu pa gobi tuksnesi - dikti rosina izkustēties, nepalikt uz vietas, meklēt sevi katreiz citur. tas nozīmē, ka labs ceļojumapraksts, grāmatā jaukas a.granta fotogrāfijas no mongolijas. dikti gribas traukties, arvien vairāk un tālāk. triekties un mesties. grāmatā ieraksts "R.S. par aktīvu dalību ģeogrāfijas olimpiādēs un konkursos. ģeogrāfijas skolotāja." tā vienkārši un formāli. nevis par savā elpā nezaudētu pirmatklājēja elpu, bet par dalību. varbūt tas nemaz nebiju es? varbūt vairs nevēlos piedalīties. nespēju atcerēties par ko bija uzdevumi ģeogrāfijas olimpiādē. varbūt tas tomēr bija pavisam cits es.

nu pagaidām. tiksimies ziemas miega starpbrīžos.

Mūzika: Susanna And The Magical Orchestra-3 (2009)

No nākamgad' aprīļa Ryanair uzsāks tiešos reisus no manas piemājas Oslo 3.lidostas uz Rīgu (no divām tuvumā esošām Oslo lidostām - Torp un Rygge Ryanair izvēlējās drusku tālāko - Rygge, lai veidotu savu norvēģijas bāzi - bet nekas tik vien kā jāpārpeld pār Oslofjordu un klāt ir - nieka lieta). tad nu, draudziņi, verēsu lidot pie jums aizņemties glāzi cukura svētdienas uzpūtenim un jūs varēsiet lidot pie manis kāpt pakalnos un gavilēt. Provizoriski, ievadot uz labu laimi izvēlētus lidošanas datumus 2010.gada aprīlī ceļojuma izmaksas turpatpakaļ veido ~20lvl.
Ryanair, protams, pielāgojas 21.gs migrācijas tendencēm, bet vielaikus arī lielā mērā nosaka šīs tendences - sazin vai pēc nākamgad' aprīļa biežāk šajā galā dzirdēsies latviešu darba meklētāju valodiņas, vai biežāk parādīsies cigaretes ar Krievijas akcīzes markām (pašreiz cik var manīt kolēģu cigarēšu paciņas lielākoties izdaiļo uzraksti lietuviešu valodā).



šodien neaizgāju uz nēģvalkursiem - pamodos ar mobilo telefonu rokās 45min pirms kursu beigām - sapņoju par vasaru. bet ziema taču nemaz vēl nav sākusies. džimijs ar katru nakti sāk klepot aptuveni pēc 1,5 stundas darba. lasu pašreiz tīrona mongol-tibetas ceļojuma aprakstus. pirms simts gadiem uzdāvināja ģeogrāfijas skolotāja. nebiju izlasījis.




P.S. sacepām gaļu ar papriku,burkāniem, kāļiem, kartupeļiem, cukini, ķiplokiem, sīpoliem cepeškrāsnī - par daudz garšīgi.

Mūzika: Devotchka - How it Ends (2004)

nedēļas apskrien - nedēļas sākumā sabiju Do Make Say Think koncertā - dikti iedvesmojoši - gaisīgi un vijīgi, rotaļīgi. pēcroks, kas nenoveco.

pagājušo svētdien pēc rekonstrukcijas atvērās nēģu nacionālais fotomuzejs - preus (tas nav vis izvietots oslo, bet gan mazā d-norvēģijas pilsētiņā hortenā, kas ir apmēram 30km no manas pašreizējās mītnes vietas). sakarā ar atvēršanu pa baltu velti tiku uz izstādi, kas veltīta fotogrāfijas vēsturei, kā arī uz izstādi - māksla krist - foto notvertas nēģu preformances.
nedēļas beigās skaņa atgriezās pie agrīniem Pink Floyd,lai cik ilgi vai cik tālu skaņas ap mani vijas/aizvijas tās vienmēr atgriežas pie Pink Floyd, kaut kur atrod noskaņojumu, atrod to skaņu kas pasaka visu nozīmīgo. skaņā ietērpta ticība. es nekad nebūšu pietiekami tuvu.

pieaugošos apjomos patērēju mandarīnus (~1 ls/kg) un piparkūkas (~2,5 ls/kg). paralēli mēģinu izkopt līdz pilnībai auzu pārslu cepšanas mākslu. kaut ko ķibinoties ar mīklu un pannām var izdomāt dažādas pašam nozimīgas domas, tās, kuru izdomāšanai vajag nesteidzīgo sevislaiku. daudzas domas vēljoprojām aiz sevis spēj radīt tikai nebeidzamu kāpēc? asti - nekas tagad jau ir vieglāk samierināties ar neatbildētiem jautājumiem un nepateiktām patiesībām. laiks māca samierināties, laiks māca pārlaist pagātnei pāri pavisam neasu skatienu.

gribas mēneša beigās tikt uz Fever Ray koncertu, patiesībā ļoti gribas, ik pa brīdim kļūstu pilnīgi karinas balss savaldzināts aptuveni kopš šī brīža

Mūzika: Pink Floyd - Sophisticated Colours (1966)

vakar pāris stundās nobira ap 10cm sniega. nogurdinoši jautra strādāšana pa nakti - pieslīdot pie pastakastēm.



šodien +6.
šodien šmorējam mārtiņdienas zospīli un cepinām auzu cepumus.

šogad rudens būs uzskanējis mazskaņu harmonijā: Alva Noto, Bitcrush, Chazz Knapp, Hauschka un Ólafur Arnalds.



visi gaida z-svētkus, a man gribās atkal vasaru. dikti gribētos nākamajā jūlijā kādas divas nedēļas aizblandīties līdz aptuveni finnmarkai, kaut kur aplocīties ap polāro loku un nogurt no nenorietošas saules.

Mūzika: hauschka - room to expand (2007)

Es tā domāju ka jebkurš, kurš jaunībā aizrāvies ar fotogrāfiju, kādā no tās izpausmēm, ir jāiziet vismaz caur divām stadijām – „sliedes” un „dzeloņstieples”. Sliedes- paredz caur objektīvu piezagties uz mirkli tuvāk mūžībai. Ar dzeloņstiepļu anatomiju var gan dzīt pēdas sen zudušai brīvībai, gan caur savu atbrīvoto objektīvu norādīt uz apkārtējās sabiedrības kopējo nebrīvību. Par šādu stadiju esamību daudzi varētu pārliecināties, parakņājoties bildēs no laikiem, kad ar apgarotu sejas izteiksmi un zenītu tiecās izzināt pasaules pulsu. Arī patrinoties pa virtuālām fotokrātuvītēm redzams, ka šīs divas stadijas paģēr savu tiesu šajos resursos. Un tā tam arī ir jābūt, jo, ja tā vairs nebūs, tas nozīmēs, ka jaunie fotodraugi būs bijuši jauni neesot mūžīgiem un viņu brīvība būs variējusi starp diviem plauktiem lielveikalā. Vobšem nekļūsti par bezsirdi pirms laika.











Vispār vēl reizēm mani noķer kaut kādas informācijas lauskas par to kas te notiek – nedrīkst liegt smaidam vietu, kombinējot informatīvu lausku attēlus. Kamēr slāju ar avīzēm pa pansionātu (nēģi savus šikākos pansionātus dēvē par „dzīvošanas un servisa centriem” – un manējais ir izstiepies vesela kvartāla plašumā, kur tad es pa gaiteņu labirintiem iznēsāju senajiem avīzes piedurvēs). Sanāk ķert druskas no centrālā laikraksta Aftenposten. Pirms kāda laika lieli virsraksti un mazi raksti dižāja, ka kārtējā aptaujā mērenā vienprātībā atzīts, ka Norvēģija ir labākā valsts pasaulē, kur vienam cilvēkam dzīvot. Savukārt pirms nedēļas tika raustīti trauksmes zvani par to, ka Norvēģija ir līderis Eiropā metamfetamīna patēriņā (sakaņā ar Europol datiem godpilnajās pirmajās vietās ierindojas NOR, SWE, LIT, un FIN). Lietojot jauni un ne tik jauni, ballītēs un mājās, pie stūres un darbā. Tā kā lietojot negausīgi, tad arī psihiatriem darba atliku likām. Labākajā valstī pasaulē stīvums acīs un sakostos zobos ielīmēts smaids.
P.S. ja tev nav nevienas bildes ar sliedēm vai dzeloņdrātīm vēl nav par vēlu glābt savu nemirstīgo dvēseli – ielādē vecajā zenītā filmu un marš uz staciju vai labāk uz šķirotavu, kur bezskaita mūžības krustojas, veidojot tikai tev nolasāmus mūžības ritmus. Dzeloņdrātis var atrast senaizmirstu kauju, armijas bāžu un rūpnīcu tiešā un ne tik tiešā tuvumā, arī stratēģiskas nozīmes mazdārziņos.
Pagaidām.

Mūzika: Ólafur Arnalds - Eulogy For Evolution (2007)

suņu gandrīz nav, toties ir daudz un resnu kaķu.
saules vairs nav, toties tumsai piestāv lietus.
virtuve, tēja un sega mirklīga siltuma kredīta nosegšanai.



vecākā norvēģijas pilsēta ir ierauta globālā vakcinācijas triecienārprātā - h1n1 - ir latenti inficējis vietējās sabiedrības prātus.
ko vakcinēs, kad vakcinēs, vai man paliks slikti, ja rindā pēc vakcīnas jāstāv vairākas stundas, kāpēc norvēģijā uz miljons iedzīvotājiem mirušo ir vairāk nekā luksemburgā?
kolēģis atbrauca no atvaļinājuma spānijā slims - skaidrs - jāiesloga viņš uz kādu nedēļu pagrabā.
sazin kas šogad uzvarēs "z-svētku patērēšanas kombains vs. h1n1". pagaidām pārāk maz mirušo, bet lieliskie piedāvājumi dāvanām tikai uzņem apgriezienus.



viņdien pie kolēģa ciemos ievēlās 10 "miskastnieki" no drammenes - bija piektdienas vakars un zēni jau bija nopietni sagatavojušies neizbēgamajai nedēļas nogalei. uzmanību piesaistīja pancīga izskata jauneklis ar drusku nogurušu grebeni. čau, mani sauc igors. man ir 22 gadi. man ir gandrīz visas iespējamās transporta līdzekļu vadītāja kategorijas. es esmu panks. es esmu norvēģijā 6 mēnešu - 7 stundas dienā vadāju miskastes. pirms tam? pirms tam es vadīju autobusu anglijā, bet tur man atņēma tiesības. vispār es mācījos par būvnieku, bet izdomāju, ka negribu visu mūžu lāpstu šķūrēt. mēs divatā vienā ekipāžā esam - uz maiņām vienu dienu viens stumj konteinerus, bet otrs stūrē. pirmdienas ir labas dienas, jo miskastes ir pilnas ar norvēģu ballītēs neizdzerto - uztaisām dūšu un darbs īsāks liekas. saņemu es ap 15000nok mēnesi + 3000nok mitekļa īrei (kopā ap 1500lvl). pie jums ir mājīgi un ābolmaize arī ir ļoti garšīga.

igors kā jaunākais, bet ne skaidrākais bija atbildīgs par kolēģu nogādāšanu atpakaļ 60km attālajā drammenē.
laikam jau vēl patiesi pancisku dzīvesveidu grūti iedomāties - uzlāpīties ar atrastu pusizdzertu vincuku, stūrējot lielu atkritumu vāģi.




P.S. tas kuru līdz šim uzskatīju par tønsbergas bīskapu izrādījās tønsbergas bīskapes vīrs. sajutos dzimumaizspriedmu varā. Vai tu esi domājis par Dievu kā par sievieti?

Mūzika: Suzanne Vega - Suzanne Vega (1985)

līst lietus. un ir laiks drusku vairāk laika redzēt un sajust virtuāli. pa nedēļu mētājos no šejienes uz turieni (par turienes zināšanu paldies E) un atkal atpakaļ.
dikti sakustināja šitais video links
dikti daudz mēģinu mācīties nēģu valodu, tomēr brīžam liekas, ka smadzenes vairs nemaz negrib ne ņemt pretī dažādas gramatiskās nianses, ne atcerēties jocīgu skaņu veidotos jocīgos vārdus. vistrakāk ir, kad kāds vietējais sāk bērt, apēdot visu vārdu galotnes un pauzes starp vārdiem - vissavsakampasakovienlielsaliktenī. nākampiektdien ieskaite - pirmais nēģu valodas līmenis n1 - apkopējiem, vistu plūkātājiem un zivju ķidātājiem obligāti nepieciešamais minimālais valodas līmenis. Droši, ka visu nākamo nedēļu būs jāgatavojas ieskaitei.
kaut kad ne tagad biju zviedrijā un ēdu vietējā fāstfūdā, kas savā mārketingā izmantoja ilgtspējīga attīstības tēmu, proti, blakus katrai gaļbulciņai, limonādei vai kafijai bija cipariņš, kas rādīja cik daudz co2 izmešu ticis izmests, lai radītu konkrēto gaļbulciņu (zviedriem patīk, ja ir padomāts par dabu). par savu pirkumu balvā dabūju pilnmetrāžas dvd ar teletūbiju un sniega mijiedarbību somu valodā. nav vēl bijis laika noskatīties, taupu kādam īpašam brīdim, piemēram, z-svētkiem vai 71 minūtei pirms pasaules gala.
bēda, ka rīgā pabija 'Stars of the Lid', bet es nebiju. prieks, ka oslo būs 'Do Make Say Think' un es būšu.

pagaidām.

Mūzika: Chaz Knapp- Vie comme un Parasite Faisant la fête

gribēju iet uz fotomuzeju, bet nogulēju gribēšanu. cepu pankūkas un gāju bildēt kājnieku mīnas kaimiņu laukā.
šodien te nav vētras vispābā.

Mūzika: Russian Circles - Station (2008)

kā lai notic rudenim, kas nesmaržo pēc degošām lapām?

Mūzika: John Cage - Works for cello - Variations (1958-63)

pēdējais saulainais rīts, un nu jau debesis un domas aizlietas ar svina smagām butaforijām, ko pluinī, nezināmas frekvences un neatpazītas inerces. bet tas jau bija pēc tam, pēc saulainā rīta. šodien kopā ar avīzēm mētājos ar glancētām lapiņām, kas aicina mazpilsētas iedzīvotājus garos rudens vakarus īsināt, apmeklējot krāšņu kabarē programmu (par krāšņumu spriežu no iedrukātās bildes). protams, viss ir pieklājības robežās. nekādu pliekanību. Un tas viss tiek nodēvēts par „dinner show with great garlic girls”. te nu es drusku apmulsu, ko viņi man ar to grib pateikt. drošības labad iemetu pāris reklāmas arī vietējā bīskapa pastkastē (parasti viņa eminenci neapgrūtinu ar „vēl vairāk un vēl lētāk”). sak’ īstam ganam ir jāzina kādas avis ganās viņa ganībās, pat ja tās būtu vāji ģērbtas ķiplokavis. jebkurā gadījumā, ja šejienes dievs šķiet liberālāks, tam būtu jāļauj bīskapiem arī novērtēt krāšņumu.
drusku vēlāk mētājoties nosacīti labāk barotā rajonā kā tādu pagājušo z-svētku kēksa drupaču uzlasīju pavisam šiku audio/video resīveri.
laikam neesmu stāstījis, ka rudeņos labākās valsts pasaulē iedzīvotājiem ir tāda kā pašattīrīšanās tradīcija – no mājām tiek izlikts viss liekais, salauztais un novecojušais, respektīvi, viss, kas traucē dvēselei tiekties pēc skaistā un mūžīgā. dārza mēbeles, grili, velosipēdi un televizori mazpilsētas ielās veido piemiņas kopiņas izbijuša patēriņa sasniegumiem. kopumā patēriņa ķēde līdz ar to nebeidzas, jo ēnā stāv cilvēki, kas gatavi uzlasīt šīs drupačas. pārsvarā par uzlasītāja veiksmi tiek uzskatīts iegūts strādājošs krāsu televizors ar plakano ekrānu. varbūt tādēļ, ka uzlasītāji lielākoties ir no pagātnē tik melnbaltās a-eiropas. veiksme pie uzlasītāja var atnākt arī augstspiediena mazgātāja vai datora izskatā. iespējams, ka tiku jau minējis, ka pie elektropreču veikaliem ir speciali izveidotas novietnes, kur visu cauru gadu ir iespējams atbrīvoties no elektrokrāmiem – tā teikt pastāvīgas barotnes drupaču uzlasītājiem (šāda drupaču uzlasīšana gan nav īsti atļauta un reizēm uzlasītājus padzenā vietējie šerifi). atgādini par to pastāstīšu vēlāk.
šoreiz par manām drupačām – tātad mētājoties šajā rudenī esmu paspējis uzlasīt dažu labu vecfasona koferi, dažas labas pavisam vecfasona skandas un dažas pavisam jaukas fotogrāfijas no 20.gs. sākuma. 7 audio kasetes ar dažādiem ierakstiem, ko mašīnā esmu arī cītīgi noklausījies, ā un, protams, arī dažas labas plastmasas ķermeņa daļas. un, iedomājies tikai, šodien pavisam lielā drupača – īsts funkcionējošs šikas firmas resīveris. pievienoju, savienoju un nu jau var klausīties arī dziesmas no tālākām mapītēm – drusku pabiedēju mājbiedrus ar Boredoms, lai dzird un baidās, – Seadrums 23 minūtes eksplozīvu bungu. rezultātā tomēr secināju, ka vecfasona skandas neļauj pilnībā izmantot resīverī ieslodzītos skaņu spēkus. Die’s dod ka nelīst un lielas drupačas.
Nu pagaidām.
P.S. varbūt manas klibās anglenes zināšanas neļauj pareizi novērtēt vārdu salikumu „great garlic girls”.
P.P.S. man te pirms kāda laika viens mājbiedrs uzdrošinājās teikt, ka trance ir populārās mūzikas augstākais sasniegums. Bet par to vēlāk. Tik vien ka kopumā resīveris kļūs par bīstamu ieroci manās rokās.
P.P.P.S. tu taču noteikti zini, ka audio resīvera kvalitāti nosaka tā svars un izeju/ieeju skaits kastes aizmugurē.

Mūzika: September Malevolence - After This Darkness, There's A Next

ne tagad, bet dažas dienas iepriekš man pusmūža brazīliete izskaidroja uztveres variācijas te un tur. viņas norvēģu vīra draugs atgriezies no ceļojuma pa brazīliju sūdzējies, ka šī dienvidamerikas valsts ir nepamatoti dārga. tas brazīlietē izsauca svētu sašutumu. visai īpatnējā angļu valodā viņa man ekspresīvi sacīja: "how something that you spend for your pleasure could be expensive? expensive can be dentist or doctor, when you are sick. they all are strangers".
lai nedēļas nogalē tiktu no Sanpaulu uz pludmali reizēm ceļā paiet 7 stundas - samba, draugi un ceļš. reizēm labāk ir piedzerties, gaidot iespēju tikt restorānā.

Mūzika: Apziņas Parazīti - Sajauktas Dimensijas

iepriekš neizdibināms, kad kafijā pielietais piens sametīsies biezpienā vai kad rudens naktī veco ļaužu pansionāta gaitenī pa priekšu lidos tauriņš. kurā dienā pirkt pilnās loterijas biļetes?

Mūzika: Mum & Sjon - Motorlab 2 (2000)

sveiciens. šiten pa viasat4 svētdienā primetime ir realitātes šovs "ax man" par vīru brīnumainajiem piedzīvojumiem, noārdot mežu. baļķi un zari lido pa gaisu. saknes pret debesīm. mūsdienu mežtehnikai nekas nav par grūtu un vīri arī tādi bārdaini un rūdīti. drusku smieklīgi un skumji vienlaikus. vīrišķības etalons gan ir visai skaidri definēts, bet meža gan žēl. kas tālāk. šovs "līksmais gateris"?

Mūzika: CocoRosie-The adventures of ghosthorse and stillborn (2007)

izgāzu upeņu sulu uz vārdnīcas. neražiņa.



atkārtoti sajūsminos par romu hiphopu no ventspils puses: Big Name & Black Bullet - Čiksas

Mūzika: Dabas raksti - Ventspils Elektroniskas Muzikas Izlase

- biju drusku izgājis. tā neko pa rudeni ar avīžu paku padusē. pēdējās divas nedēļas laiks pieturās tāds nu liriski rudenīgs. debesis tik neaizsniedzami augstas kā dažbrīd mūsu pašu domas par sevi, tik vien zvaigžņu kā šaubu cauršautas. prieks diebt ar avīzēm pa mazpilsētas nakti.
- pietiek lirikas ziemeļzemē - viņdien atklāju sevī iepriekš savā spēkā neaptvertu naidu pret patērniecības sērgu, kas caurgrauž visu rietumu sabiedrību. zviedrijā pie norges robežas slejas nordby iepirkšanās centrs, kurš paredzēts, lai vidusmēra d-norvēģijas iedzīvotājs varētu izbaudīt savas labklājības sniegto varenību zviedrijas cenu zīmju izpratnē. platības un "iedzīvotāju" skaita droši vien pārspēj dažu labu latvijas mazpilsētu. protams, iegājis pēc dažiem jogurtiem un cepumu paciņas apmaldījos 5 minūšu laikā, zaudējot pilnīgi jebkādu izpratni par virzieniem un orientieriem. šādā brīdī atsevišķi slēdzējmuskuļi manī sajuta pavisam nepārprotamu signālu, ka pēdējais laiks mest groziņu pie malas. jocīgi pieaugošā tempā lāčodams starp nebeidzamām preču rindām, lādēju šo mūsdienu mīnotauru labirintu autorus - cik tu, cilvēks vari justies nolemts un vientuļš iesprostots ar savu s**u starp citiem s****m. viss beidzās veiksmīgi - 30sekunžu veiksmes rezerve viss, kas reizēm vajadzīgs un tas nekas, ka tik ilgi gaidītie lētie jogurti lido pa gaisu. cita starpā pēc iepirkšanās vidusmēra norvēģis var iegādāties sms pakalpojumu, kas pavēsta vai būtu jāuztraucās, ka uz zviedrnorģu robežas varētu snaikstīties muitnieki.
- skolas kafijas pauzēs vēl joprojām labprāt iesēžos starp pusmūža brazīliešiem, kas ieprecējušies galējā ziemeļzemē - sajūta, ka esot nonākušam kādā dienvidamerikas seriāla - ne nieka portugāliski nesaprotu, bet runas ekspresija aizrauj. vienlaicīgi strīdēties ar savu draudzeni un lauzītā angļu valodā stāstīt par savu nevīžīgo norvēģu vīru.
- pavēroju, arī kā izklaidējas kolēģi vienīgajā brīvdienā - diezgan pierasti - prombūtni var remdēt liels daudzums leišu alkohola. visa cita trūkumu arī. īpaši troksni radīja leišu draudzenes ierašanās.

Mūzika: Kraftwelt - Electric Dimension

sestdiena?

Mūzika: Big Brother & The Holding Company

brīvdienās ar sergeju (sēriņš) un viņa brāli devāmies ievērtēt viņa jauno mušiņmakšķeri. es vairāk baudīju saulaini rudenīgo laiku, jo lašu sezonai pats pīķis, tādēļ raustījos bez visām licencēm ar savu bada pātagu plandīties. sēriņš tik atmeta ar roku: "a-iii gan jau būs labi, galvenais 10kg lasi dabūt" un sejā smaids. sēriņš caurcaurēm piesūcināts ar smaidu. 21 gadu vecs, vadā avīzes jau gandrīz gadu. dzīvojas ar sievu un pavisam sīciņu sīci. bildē norģis(pēc mis_sarajevo ieteikuma vārds norvēģis saīsināms kā "nēģis"), kurš mūsu acu priekšā 40 minūtes cīnījās ar mistisku zemūdens nezvēru, kas saistīts pie āķa, tomēr pa krāčaino upi pārvietojās kā tam ienāca prātā. pēc tam zivs norāvās pat neparādījusies virspusē.
vakar 1.septembris, bet man skolā bija jāraksta diktāts - kaut kādas pavisam aizmirstas sajūtas.
šodien papilddarbs - kaut kādu bezmaksas avīzi vadāt, kas it kā nav reklāma un tādēļ var mest visās pastkastēs bez šķirošanas. norvēģi, tev nebūs izvairīties no surogātinformācijas plūsmas! bet par vadāšanu labi maksā, tādēļ, lai nu paliek šīs pārdomas. vadāju kaut kādā jaunā maršrutā un atradu ābeli pilnu ar rožāboliem. labākais atradums kopš esmu norvēģijā, uzreiz aiz 4 aizvēsturiskām skandām - "ar mīkstu senatnības skaņu".
šodienas darba ritumu noteica zanes dotā portishead kasete roseland nyc live (1998). vakar ķiķināju par tom waits - piano has been drinkig (not me) - and the owner is a mental midget with the iq of a fence post.
šodien arvis atbrauca no latvijas visiem atveda paciņas - mājā vēdī kūpināta speķa un rupjmaizes aromāts.

Mūzika: Biruta Ozolina & Patina - Patina

vakarnakt džimijam izpūtējs mazliet sadalījās - pārvietojot avīzes pa kluso tønsbergas nakti sajūta it kā zem mēteļa mēģinātu noslēpt ieslēgtu asfalta urbi. droš' ka kādu norģa iztraucēta nakstmieru pār savu galvu norāvu. pie mājas no eiropaletēm tapa improvizēts pacēlājs zem kura ivo pavadīja labas pāris stundas, lai vaininieci sastiķētu kaut kā kopā.
jocīgi bija dzirdēt no kursa biedra, marcello, viņš ir ieradies šeit no brazīlijas, ka norvēģi tādi neizprotami un nenoteikti - redz viņam rīt ir jāprecas, bet viņš nezin cikos ir kāzas, jo vēl nav piezvanījuši, lai to pateiktu. un līgava/norvēģiete par to nemaz neesot uztraukta. šodien atsūtīja sms, ka cepot kāzu kūku.
šodien algas diena visi tādi smaidīgi un pacilāti jokus plēš - pēc ilgiem laikiem izbauda darbošanos pa internetbanku. iekļaušanas šeitenes samaksas ritmā prasīja spēju 2,5 mēnešus iztikt ar vienu algu - secinājums, ar iztēli un pacietību, ja nav jāmaksā par mājvietu, tad var iztikt ar ~2500nok mēnesī (pārtika un degviela).
par godu algai, draudzībai un no zviedrijas ievestām lētām brūklenēm - saldējums ar ananasu, brūklenēm un vaniļas mērci.
klausos jauno mum albumu, klausos un priecājos - ieaijā pacilāti.

Mūzika: Mum - Sing Along To Songs You Dont Know (2009)

laimīgu cilvēku laboratorija - kur laiks nedzen, kur atrodoties Tevi saule uzpilda ar laimi, bet varbūt vienmēr liek būt vienam, pretnostatot būtiskajam. patika pavazāties sestdien pa un ap oslo operu. starp citiem.







kopumā saulainas sestdienas tūristu burzma mijās ar drudžainu priekšvēlēšanu teātri - ideoloģiski koncertiņi, policijas specvienība starp pankiem un galēji labējiem. heroīna diktēti akordi - ģitāristam, kas mēģina sapurināt gājēju ielas tūristu pašpietiekamo plūdumu. viņam sava laimīgu cilvēku laboratorija un savs ceļš.



















ā kurpju bodē izpārdošana. pēdējā laikam.

Mūzika: 1 mile north - minor shadows (2003)