Dialogi Ar Kādu Neprātīgo

Dialogi Ar Kādu Neprātīgo - māksla ausīm

simtgadīgsbērns

[	userinfo	\|	sc userinfo	]
[	archive	\|	journal archive	]

māksla ausīm

[May. 26th, 2008|07:12 pm]

[	Current Mood	\|	alright	]
[	Current Music	\|	pilot speed - alright	]

brīnumainā kārtā stāts par mani un laiku atkāpjas arvien tālāk.
toties pati no sevis uzradās saruna par mani un mūziku.

kā jau labsejainā, nekad īpašas prasmes mūzkā neesmu izrādījusi. kaut arī bērnībā man bija maziņš sintezatoriņš un ir nācies dziedāt arī pie mikrofona, tas viss man saistās ar kko ļoti apkaunojošu.
arī tagad no mūzikas saprotu neizsakāmi maz. knapi māku kko uzdungot, bet parasti neviens manis domāto neatpazīst.
toties man patīk klausīties. ne vienmēr, bet dažreiz tā ir vitāla vajadzība.
tas ko klausos parasti ir atkarīgs no dvēseles stāvokļa.
vienu brīdi varu baudīt Dereka saldo balsi vai priecāties par Briesmoņa baritonu (iespējams, ka šeit meloju)
tad atkal iefanot par kko raudulīgu, kur nozīme ir tikai vārdiem.
dažreiz pat nav svarīgi, vai izpildītāji dzied pa taisni vai slīpni, pat līkni (tas, tā kā es). galvenais, ka tanī brīdī tas man atbilst.
ir viena dziesma, ko neesmu spējīga klausīties, bet pirmajā reizē, tā mani vnk iefascinēja. varēju pat raudāt.

_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ (daži izvilkumi iz ikdienas)_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

- es nezinu, ko tu citu klausies, izņemot soundtrackus un audiogrāmatas?
*
- lab, lab, tagad ieslēgšu kko pozitīvāku. šī man ir jaukā mape.. šī dziesma ir viena no optimistiskajām.
- khm. vai šī tev tiešām pareizajā vietā saglabāta?
*
- es gribu, lai tu noklausies šo dziesmu. (pauze) nu?
- tev tagad kāds depresīvais periods, vai kā?
*
- tu mani biedē, kad iepazināmies tu klausījies Disneju..
*

Link