| this is a safe place. i love it here. |
[Jan. 9th, 2012|10:14 pm] |
| [ | Current Mood |
| | relieved | ] |
| [ | Current Music |
| | - | ] |
ir labi, kad ir tāds tizls uzvārds, ko grūti izlasīt, bet vienreiz izlasot, visās nākamajās reizēs ir deja vu.
tāpēc mans on Gordona rīts klīnikā sākās ar jautājumu: 'tu esi no pirmā kursa?'
-> cilvēks no uzņemšanas komisijas atcerējās manu uzvārdu. kūl.. tas viss drusku atviegloja visu to briesmīgo stāvokli, kurā es braucu uz Jelgavu. [daļēji, protams, tur vainīgas bija mamma ar omīti, kuras visu rītu vaimanāja: 'viņš mirst, viņš mirst! kaut līdz Jelgavai nodzīvotu!']
naktī un no rīta viss, kas manam sunim nāca no abiem galiem, bija vienas vienīgas asiņu peļķes.
sapotēja visādas antibiotikas, noskuva kājiņu un pielika pie sistēmiņas. dabūju sēdēt ar viņu kamīntelpā uz dīvāna [par kuras eksistenci man nebija ne jausmas], kamēr 200 ml ringera šķīduma bija mazulītim asinīs. klausījos grāmatu par aknu transplantēšanu.
biju arī dziļāk iekšā par uzņēmumu telpām, redzēju slimīgus kaķīšus. un dabūju paskaidrojumu par katru ievadīto vielu un veikto procedūru. [that was really nice, really calmed me down].
pa dienu katetru nosargājām veiksmīgi, laikam jau pateicoties 15 cm apkaklei :P
tā kā vakarā bez problēmām dabūjām vēl vienu devu..
p.s.
vakarā bija sieviete ar tārpainu sunīti, kura visiem stāstīja, kā viņai liekas, ka tas ir kkas nopietnāks - made me smile and reminded me of my mom. |
|
|