| early morning magic |
[Jun. 12th, 2011|07:57 am] |
| [ | Current Mood |
| | verī gūd | ] |
| [ | Current Music |
| | status quo - in the army now | ] |
agrīnas rīta pastaigas ir kā sapnis, ne tāpēc, ka viņas ir tik patīkamas vai interesantas, bet tāpēc, ka tu it kā atrodies turpat, kur parasti, bet viss izskatās citādāk. gaiss ir svaigāks un ielas ir klusākas, un pa māju jumtiem staigā pašnāvnieciski noskaņotas vārnas, cakinot savus nagus pret metāla apdarēm. cilvēki uz balkoniem ir sveši un nepazīstami un rada kkādu dīvainu tūrista sajūtu - it kā es nebūtu Rīgā, bet kkur citur, piem. kādā nelielā poļu pilsētiņā un pēc bezmiega nakts, kādas cilvēkiem nereti atgadās svešās vietās, esmu izgājusi izvēdināt galvu un papētīt apkaimi, kas nav mana ceļojuma apskates plānā iekļauts objekts, tāda neliela amatierizpētīšana vien sanāk.
[protams, agras rīta pastaigas liek man justies arī kā Naitlijai iekš p&p, bet no mr. Dārsija nav ne miņas. turklāt p&p stila pastaigām jānotiek līdz ar saullēktu, nevis 6:30.. kas daudziem cilvēkiem nemaz neskaitās agri.]
pēc nelieliem sporta mēģinājumiem, devāmies satikt 29 vārnas, 13 + 1 cilvēku un 8 suņus [6 somu un 2 krievu; viņi atbraukuši uz to izstādi Skonto]. Tā kā ar suņiem mums īsti negāja nekas cits neatlika, kā noiet gar Botānisko, kur es beidzot stājos acī pret aci ar briesmīgo 'briesmīgo putnu', par kuru es esmu dzirdējusi neskaitāmus stāstus, bet kkā nepievērsu uzmanību, jo, pirmkārt, domāju, ka tā ir kāda pūce, un otrkārt, īsti neticu, ka putni var būt briesmīgi. Šorīt manas pārliecības tika sagrautas, putns gan bija ļoti skaists, bet nobiedēt viņā mani nobiedēja. Lielākais šoks laikam bija no viņa izmēriem - spārnu vēziens bija stabili kā 70 - 80 cm, un viņš kliedza [kas liek domāt, ka tā ir viņa, proti - mamma, kas sargā ligzdu un kas vienlīdz sabijās no manis, kas traucējot klusumu lavījās garām]. Kliedza viņš vnk 'Ā... ā... ā... ā...' un, nepārstājot kliegt, viņš lidoja man tieši virsū no aizmugures un, noplanējot kādus 30 cm virs manas galvas uzmetās, atkaļ kokos. Es noraustījos. Pēc tam mēģināju viņu saskatīt, bet pēc nokrāsas zaļganbrūnais [nu kkus umbras tonī] putns ļoti labi iemaskējās koku lapotnē.. galva, šķiet, viņam bija diezgan maziņa..
pastaigas izskaņā garām brauca BMW no kura pa visu kvartālu skanēja grurpas Status Quo hits 'In the Army Now', kas lika man justies kā vienā no tēta studiju gadu video, daudziem no kuriem ir tieši šāds muzikālais celiņš. Nezinu, vai sajutos jaunāka, vai vnk nereāli, bet sajūta bija mīļa un silta.
[tagad, sēžot virtuvē ar tasi kafijas un blogojot, jūtos ļoti stilīga un pašpietiekama] |
|
|