| beediigi... |
[Oct. 3rd, 2005|06:16 pm] |
es gaidu un negaidu lietu... es gribu dzirdeet, kaa lietus laasiites sitiisies pret koku lapaam... es gribu redzeet, kaa viss atkal kjuust tiirs... un es gribu ieelpot neatkaartojamo peeclietus gaisu... lietus ir romantisks... man nav iedvesmas... es zinu, ka rihardam driiz nomirs mamma.. bet es neveelos taa turpinaat... man truuxt vaardu un vaardu savienojumu... beediigi... (peedeejaa laikaa tik daudz kas ir beediigi).. zheel, bet austras vecaaki driiz sastriideesies veel vairaak, bet arii to es nevaru uzraxtiit... bet taads ir sizhec.. taada domaa... es jau sen taa izdomaaju, bet man roka neceljas to uzraxtiit, bet vajag... varbuut shodien beidzot sanjemshos:((( zheel man vinju... ceru, ka arii vinju staasc saglabaasies....
es neveelos, lai liist.. es veelos sausus celjus... es veelos braukt... bet man gribaas arii paraudaat lietus pavadiibaa.... |
|
|
