Kāda skaista sajūta nolija Un es nezinu vairs- Kā varu nelaimīgs būt.
Konfekšpapīrīšos tītos Violetos rītus Sūtu tev.
Lai uz un ie- barotu Mī. ka no pārpilnības plīsti.
Ka atzīsti! Man un sev- To [lī]dz traus[lī]bai Smiek[lī]go patiesību
ka ar [te]vi! skaista sajūta nolīst un es nemāku vairs nelaimīgs būt....
|