Zinu, ka Tev šādām lietām patīk pieiet no humora puses, tomēr atbildēšu nopietni.
Es vakar atradu tās Ansel Adams fotogrāfijas un man pieleca kaut kas ļoti svarīgs. Bildi padara lielisku nevis tas, kāds tev ir fotoaparāts vai objektīvs, bet tas, ko tu māki fotogrāfijā ielikt. Ja es līdz šim satraucos par to, ka man nebija tāds vai šitāds objektīvs vai tāda vai šāda fīča kamerai, tad es tagad redzu, ka tas man nekā nevarētu palīdzēt atrast labākus skatus vai krāsas.
Tas ir kaut kas līdzīgs kā cilvēku sapņi par lielākiem dzīvokļiem, veļas un trauku mašīnām un tamlīdzīgām lietām. Tas viss ir otšķirīgi. Svarīgi ir tas, ko tu dari ar to kas Tev ir. Un kaut gan tas viss ir vienkārši aptverams, ir ļoti grūti izvairīties neiekāpt šajās lamatās. Tāda laikam ir cilvēka daba.
Ja kāds rīks tev ļaus iegūt par 10% labāku rezultātu, tu visas pūles veltīsi šī rīka iegūšanai, nevis esošā rīka apguvei, kas ļautu tev labumu desmitkāršot. Tāpēc es nebrīnos, ka cilvēki attaisno šādu bibliotēku celtniecību - tas ir tas pats, ko viņi dara savās dzīvēs ikdienā. Kaut gan visiem ir saprotams, ka ieguvums izglītībai būtu desmitkārtīgs, ja šo naudu vienkārši ieguldītu skolotāju un profesoru algās.
Skumji, bet fakts.

Cers