Itkā pa lieldienām atpūtos. Vai vismaz pazuda nepabeidzamo darbu sadzītā spriedze. Rīt iespringsim atkal.
Daudz būtiskāka tēma, manuprāt, ir anarhija. Tieši šajā laikā tā ir aktualizējusies manās acīs.
Šodien atklāju kaligrāfiju, to radīšanas aktu, kad spalva pieskaras papīram. Nedaudz neatgriezeniskuma, nedaudz izplūdis, nedaudz par plašu sākumā un saspiestu uz beigām.
Uz rokas virzību lokā, balstoties uz delnas, vai visas rokas slīdēšanu pa labi, tādejādi ļaujot visiem burtiem vienā vārdā būt vienā augstumā.
Un arī doma, tā var apstāties rakstot un mēģināt iesākto vārdu, iesākto teikumu turpināt citādāk piekoreģējot tekstu, izmantojot atgriezenisko saiti no redzes.
Tapēc dienasgrāmata ir ne tikai jāraksta, kā es daru, bet arī šad tad jālasa.
Laikam eju cilpās, bet jāpieraksta, ka sajust stiprāk nozīmē arī sajust vairāk sāpju.
No otras puses, es varu mācīties baudīt.
Katru nedēļu sev saku, ka jāieplāno laiks atpūsties, bet, izņemot vienu otru pastaigu pa mežu, citu sasniegumu pagaidām nav.
Drīzāk, kad izbrīvēšu laiku, vairāk mācīšos.
Iekšējā motivācija atpūtai ir tik maza, kaut arī ar prātu saprotu, ka vajag.
https://towardsdatascience.com/i-ta
--- "It isn’t the Artificial General Intelligence, the machine didn’t concoct new thoughts, it merely read from the large corpus, computed probabilities of what sentences would be, and in the absence of any new sentences it kept on repeating the old ones."
--- "To be fair, this does sound like what a lot of people do as well. Probably all people, at least some of the time. That's what small-talk seems to be, as an example."
Vienmēr ir bijuši rīki novērtēt, vai ēdiens ir labs:
Garša - mērījumu veikšanai,
un Gaume - lai sabalansētu maltītes sastāvdaļas.
Es sāku saprast, kapēc cilvēkiem patīk košas krāsas. Un daudz un raibi.
Bet nav tā, ka es pats pavelkos. Ir lietas, kas manās acīs iet kopā un kas neiet.
Nez kā tas ir dizaineriem, viņi iztēlojas klienta gaumi un pieskaņojas tai, gan jau. Bet tas nozīmē, ka intuitīvi daudz ko nevar risināt, ne?
Es sāku saprast, kapēc ir cilvēki, kas uztver seksuālas attiecības (un arī citas) kā projektu un investīciju. Pagaidām man tas nepatīk.
es brīnījos, kā brūkings var izturēt 40 minūtes dauzīšanas pa spaiņiem un ģitāras raustīšanas. pat ieteikt to mārtkõrem.
un tad pieķēru sevi klausoties 40 minūtes apmēram vienu un to pašu skaņu.
https://www.youtube.com/watch?v=dXz7ndB
Man ir trīs elektriskās dienasgrāmatas, uz datora, uz laptopa un uz telefona. Kā saprotat, katrā nedaudz dažādākas domas ir sarakstītas - kur optimisma pilns rīts, kur noguris vakars, kur diena, kas piesātināta ar notikumiem un fiksējamām atmiņām.
Tagad taisos sinhronizēt ierakstus un izlasīt vēsturiskā secībā,
Šī augstākā vērtība liecina, ka ticības spēks caurstrāvo mūsu sabiedrību.
Mīļie ekrānsēži, kā uz jums iedarbojas samazinātā mobilitāte un palielinātā tuvība virtuvei šogad?
Es parasti gatavoju pats, bet agrāk devos arī uz kādu ēdnīcu, kas šogad notika uz pirkstiem skaitāmas reizes. Ēdiens kļūst nedaudz vienmuļāks, bet barojošāks.
Iknedēļas pastaigas neko daudz enerģijas nepatērē, dienās, kad neeju ārā var būt arī tik viena ēdienreize.
Tomēr svars ir nostabilizējies, tik citā punktā. Esmu pāri 80kg, kas priekš manis ir samērā masīvs, 5kg zem vēsturiskā rekorda, 5kg virs aktīvās dzīves normas.
Dooora ir bijis instrumentāls vairākos lūzumpunktos manā dzīvē. No pēdējā trieciena neesmu atguvies un tas tikai sākums. Gan jau vēl gadu būs ko darīt. 
Tātad ieliku šo naga tiesu rīperīša, principā tikai kātiņu zupas katlā. 4l? Izņēmu.
Garšīgi, svīstu, bet Paldies dieviem, ka pie tā apstājos. 2x vairāk un būtu raudus jāskrien pēc krējuma.
dažreiz noder pastiepties pirkstgalos
un pieskarties griestiem,
lai sajustu savas robežas
Par pirmo Manu Chao koncertu man mājienu deva ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
krum. Šajā koncertā pārvērtās mana muzikālā gaume un satiku Bendiku, kurš iedeva man cieņu pret antīko literatūru un mazām leišu kartona lapiņām, uz kurām veicu pierakstus vēl šobaltdien.
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)