BArgais raxta par to pašu
savā 1/4 satori dienasgrāmatā:
"izrādās, ka gandrīz visiem maniem draugiem, un man pašam tai skaitā, ir sociofobija. dzīvojam noslēgtā sociofobu tīklā, tur arī lasam, rakstam un piedzeramies. slēpjamies. kad satiekamies, tad parasti diviem no desmit ir uznācis raustīklis, bet pie tā jau visi ir pieraduši. vakar arī tusēju un piedzēros ar diviem saviem draugiem sociofobiem, bet zvanījām vēl kādiem četriem mīlulīšiem, kas aiz desmit atslēgām ieslēgušies katrs savā dzīvoklī, nodarbojās ar vārda mākslu. visi bija vairāk vai mazāk sagruzījušies, neviens negribēja nākt ārā un mēs pielējāmies trijatā. kur tik mēs nebijām un visur pa drusciņai, tā ka viens no mūsu trijotnes vakara beigās pēc lielās staigāšanas, gaidot sautējumu chilli piccā, aizmiga un nebija pamodināms ne par varas makti. mēs ar otru savukārt gaidījām, ilgi un daudz saucām vārdā, purinājām, beigās neizturējām un apēdām to viņa atdzisušo baraviku sautējumu un tad arī aizmigušais modās. es izsaucu taksi, iesēdināju abus sociofobus iekšâ un viņi aizbrauca uz pimpju ielu. nevaru pat iedomāties, ko teica ceturtais sociofobs, kas viņus tur ieraudzīja, visu nakti notulkojies, jo tam vispiedzērušākajam guļavam otrajā dienā (tas ir šodien) bija jālasa kaut kāda megasvarīga lekcija par jaunāko latviešu literatūru normāliem cilvēkiem. sociofobe, tā, kas tik dikti nepiedzērās, teica, ka viņa jau nu gan gribētu šo lekciju dzirdēt, bet es teicu, ka būs jau labi, jo talants ta ir."