Pamanīju, ka brīžos, kad īpaši labi sajūtu detaļas iekšējā un ārējā pasaulē, kad gribu pastrādāt ar deju, vai vienkārši izbaudīt tos brīnumus, kas mums apkārt - jūtu sāpes. Ne tikai emocionālo smeldzi par pagātni, par to, ko gribētu, un kas trūkst. Arī sāpes ap kreiso lāpstiņu, kas sarauta, krūškurvja mugurkaula skrimsli, kas paslīdējis, muskuļiem, kas tajā dienā trenēti un kāju pirkstiem, kas apavos apspiesti. Ikdienā, kad skrienu pa riteni, to nejūtu.
Izņēmums ir iekāre, tur vēl joprojām selektīvais jūtīgums.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |