pus stundas laikā pārcilāju visus dabas draugus savā atmiņā, atvadījos no tiem. tad norakstīju pagātnē 6 gadus, kas nodzīvoti meža malā. visus laikus, kad man patika pie dabas krūts un deklarēju sevi par urbāno cilvēku.
iekāpu mašīnā, sasildījos un šodien liekas smieklīgi. tā ir, ka saule noriet augstkalnu tuksnesī. uznāca neliela panika, jo temperatūra kritās no 20 grādiem, t-krekla un zandalēm, līdz temperatūrai, kurā sniegs pusstundas laikā neizkūst blakus degošām pagalēm. pievienojiet vēl vakara vēju, kurš nezkapēc nāca no kalniem, nevis ielejas.
vēlāk visu nakti teltī lasīju Paulinas Poržizkovas grāmatu "model summer" par piecpadsmitgadīgās meitenes pirmām gaitām parīzē. izlasīju visu, ārā pavisam spocīgi bija rīta agrumā un tad nosnaudos līdz cepināšanai. otreiz uz šo joku cerams nepaķers.
tagad raustos rāpties augšā gulēt. būs jāuzvelk jaciņa jau tagad. apskaužu cilvēkus ar tauciņu. nesaprot, kādā panikā mani aukstums laiku pa laikam iedzen. parasti negaidītās vietās kalnos.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |