Paies kāds laiciņš, pirms es sākšu domāt par sevi kā garu cilvēku. Reālajā basketbolā, mūsu līgā esmu samērā garš. Daudz ķīniešu un mazo indiešu, maz balto melno un pundžabu. Tapēc arī nākas spēlēt zem groza un segt lielos spēlētājus.
Bet tas nemaina manus pirmos 18 gadus, kur pamanījos izaugt līdz 168; un pēcāk 3 gadus, kur dzīvoju vienā dzīvoklī ar paīsiem jauniešu basketbola spēlētājiem, kas bija galvas tiesu garāki. :) Tāpat arī man nepiemīt milžu lēnums un svars. Bet kas jādara jādara un spēlējot metra attālumā no groza varu arī šad tad iemest.
No otras puses no vakardienas spēles pret milzi (6'8"/203cm) atminu divus momentus. Es stāvēju viņam priekšā, grozs bija man aiz muguras un ļāvu komandas biedram brīvi mest. Metiens tika nobloķēts man aiz muguras. Likās, ka tas nav iespējams, bet izrādās daži ir gari. Otrs brīdis bija tad, kad lidoju pēc atlecošās bumbas, biju vismaz pus metru gaisā, sasniedzu bumbu un sajutu, kā tā tiek paņemta, tajā momentā, kad es tai tikai sāku pieskarties.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |