cik labi, ka miegs atjauno optimismu; ja vakar skatoties maka mazajos kroplajos burtiņos, tā sistēmas uzstādījumu tukšumā un, saprotot, ka negribas pussešos vakarā gūglēt kā to ķēmu var sachinīt (zinu, ka nevar, bet var nedaudz uzlabot), es varēju teikt "KILL KILL KILL" un doties mājās, tad šorīt draudzīgi mēģinu kautko paklikšķināt. un liekas smieklīgas vakardienas dusmas pret programmatūru baltā kastē.
puse problēmas drošivien ir tajā, ka acis man, pie datora visu diena sēžot, nogurst un es gribu lielākus burtus. tāpat jau mani kaitina weblapas, kur desingeri domā, ka 8pikseļu lieli burtiņi salikti tabuliņās ir smuki. smuki varbūt ir, bet lasāmi nav.
Sajūta ir dīvaina, ja bungas ir tikai vienā stereo kanālā. Kā šajā dziesmā, labajā pusē tikai ērģeles un ermoņika.
klausījos vienu vakaru radiohead 90mito gadu ierakstus un domāju, kapēc man nepatīk, ka desmit gadus vēlāk sietlas rokeri to kopē, un kapēc man liekas garlaicīgi, ka viņi kopē bītlus.
imho tas ir par saknēm. citu sakņu atdarināšana ir ok mācību procesā, bet lai uzstātos vajag pievienot vērtību. tas kā es neinteresējos par latviešu country. savukārt spēlēt southern rock ar teksasiešiem ir ok.
un tas, ka es balto cilvēku mūziku sāku spēlēt tikai aizbraucot uz krāsaino cilvēku zemi, mani nemaz neuztrauc.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |