To ko man neviens nav mācījis, bet kas ir jāzin un jāsaprot ir tas, ka dažādiem sitieniem ir vajadzīgs dažāds kontakta ilgums pirms atrauj roku. Turpinājumā par perkusijām, bet arī sitot savu tuvāko, tas ir svarīgi.
Jo ilgāk roka pieskaras virsmai, jo vairāk enerģijas instruments saņem, attiecīgi ir skaļāks un pilnskanīgāks. No otras puses tas tiek slāpēts. Attiecīgi, ja gribas mazāk virsskaņu, tad jātur ilgāk, ja vairāk - jāatrauj ātrāk. Džambja slepam vajag četreiz īsāku laiku kā tonim. Lai dabūtu skaņu no kongām, jāveltq vairāk enerģijas, daudziem sitieniem vispār roka nav jāatrauj. Šodien eksperimentēju ar govjuzvaniem. Tos arī var sist ar roku, tikai tā jāatrauj ātri.
Kad tas ir apgūts, tad var ķerties pie visādām izvirtībām ar uzsišanu un slāpēšanu (arī sekundes daļas), vai uzsišanu un sitiena pārvietošanu pa virsmu, mainot toni.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |