ja būtu tuvu, tuvu nekas nekustētos
ja tālu, tālu nekas nesajustos
pieglaužoties cieši, cieši pazūd iekārošana, iekarošanas tieksme, jo esam jau viens
kā divi poli, kad starp tiem ir kāda distance tad rodas strāva un lauks, kas atgrūž vai pievelk
varbūt tas ir ilgstošu un stabilu attiecību noslēpums - peldēšana pareizajā attālumā? laiku pa laikam saplūstot un laiku pa laikam saprotot, ka katrs ir viens?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |