Cilvēki šodien kaut ko baigi devīgie. Vispirms atnāk kaimiņiene un iedod palielu grozu ar pilnīgi tīrām baravikām. Tad atnāk otrās pakāpes brālēns un atnes gailenes.... Laikam esam izdarījuši ko labu, ka mums šodien tāda veiksme. :)

Brālis pievāca manu lūpu balzāmu, es- viņa džemperi. Vienu no tiem mega lielajiem reperu džemperiem ar kapuci.  Tagad sēžu iekūņojusies tajā un man ir tiiiik labi! :)

Ja es sastaptu uz ielas skropstutussa jaunkundzi, tad maz trūktu līdz tam mirklim, kad es varētu arī izdarīt ko tādu, ko vēlāk nožēlotu. Taču tādi izteicieni kā "kitajoza, šķībacainie, netīrie indieši, melnie"....  Būtu jau labāk savus rasistiskos ierakstus likusi zem atslēgas.

Lielajā lauku mājā ir jau jūtams drēgnumiņš, tāpēc šodien pirmo reizi tika iekurināta Jotul krāsns. Jūs nevarat iedomāties kādā labsajūta es pašlaik esmu! Taču kājas joprojām ir aukstas, neskatoties uz to, ka kājās ir divu veidu zeķes.
Un beidzot tiku klāt savām zamšādas kurpēm. Šoruden stilošu pelēkajos un violetajos toņos.

Mans ķiršu saldais lūpu balzāms ir kļuvis brālim par meiteņu pievilinātāju. :D Viņš man viņu atņēma! Tas bija mans mīļākais, nemaz nerunājot par to, ka tādus vairāk nevar nopirkt!

Šorīt vēl kaut kā turējos un centos neatcerēties to, ka šodien ir 1.septembris, bet tad es ieslēdzu interaktīvo televīziju un tur tas bija. Sveiciens jaunajā mācību gadā!
Ir tāds neliels rūgtumiņš un kā jau zefiirs teica, "tāda sajūta, ka esmu ārā no kaut kādas lielas, vienotas sazvērnieku biedrības."
Un, jā, lai arī cik es pukstētu par skolu dažreiz, taču tā bija tā vieta, kur es aizmirsu par visām raizēm. Atslēdzos.
Bet ir ok, šodien mums ir svētku pusdienas, jo mājās vēl viens students ir palicis. Ēdīsim karbonādes un Napoleona kūku.
Viss! Par skolu vairāk nečīkstēsu. Lai jau paliek. :)

Un lai ko arī Jūs neteiktu par Cosmo, taču septembra numuru es pašlaik šķirstu ar neviltotu prieku!
Starp citu, tieši no krievu izdevuma es parasti uzzinu visus kosmētikas jaunumus, kas tikai pēc kāda laika parādās arī Latvijā. Viens no tādiem jaunumiem, kuru es nenormāli gaidīju Latvijā, bija Garnier mineral deodorant, par kuru es jau biju šeit rakstījusi.

Eh, laikam pat nav ko stāstīt. Daudz lasu un mans telefons pēc pēdējā tusiņa/dzeršanas ir kaut kur nozudis (un nav jau arī tā, ka mani tas īpaši uztrauktu). Labā ziņa ir tā, ka tepat mājās. Sliktā- skaņa viņam izslēgta.

Šodien nācās meklēt skapī vilnas zeķes. Kājas bija tā nosalušas, ka tām nepalīdzēja ne plānā zeķīte, ne tēja. Taču es vēl joprojām turos pretī rudenim un naktīs guļu pie atvērta loga. Biezā sega mani pasargā no aukstuma itin labi.
Un gribētos jau teikt, ka pati arī jūtos labi, taču tā nav taisnība. Pamazām tuvojas gadalaiki, kas tā vien prasa, lai kāds būtu blakus tumšajos vakaros un aukstajās naktīs. Bet man šie vakari un naktis nesola neko tādu...

I'm a party, and party and party and party...
And party and party and party...

Džina tonika glāze rokā un es esmu prom!