Biju domājusi jau uzrakstīt savu lielo runu,taču grāmatas mani noveda no pareizā ceļa. :D
Tā kā nebiju savam priekam lasījusi grāmatas jau kopš jaunā gada,tad tagad to kompensēju pilnā mērā. Un mani pat ļoti ir ieinteresējušas Ļeņina un Staļina kretīniskās personības.
Taču vēl tam visam pa vidu,biju paņēmusi savas mīļākās rakstnieces,pardon,tagad jau bijušās mīļākās rakstnieces,jaunāko grāmatu. Lasīju un vaikstījos visu laiku. Runa iet par Kristīnas Dodas grāmatu- "Valdzinošā viltniece". Jā,jā,es zinu,ka ļoti salkanas grāmatas viņa raksta. Taču man patika un es lasīju ar lielāko prieku. Taču pa šo laiku ir noticis kaut kāds lūzuma punkts un es uz tādām grāmatām vairāk nespēju paskatīties!
Un ja atgriežamies pie "Valdzinošās viltnieces",tad tās saturs bija diezgan "pasakaini" neticams,vienu vārdu sakot,pasaka pieaugušajiem. Īsumā stāsts bija par to,kā 20 gadīga sieviete satika valdzinošo un skarbo 32 gadus veco vīrieti. (šajā vietā es plivini savas skropstas,mākslīgā saviļņojumā) Pēc trim dienām viņi jau drāzās,pēc nedēļas viņa jau uzzināja,ka ir stāvoklī un vēl divām nedēļām viņi jau precējās! Un viņi dzīvoja laimīgi,mūžīgi mūžos,āmen! Murgs! Totāls murgs...
Lai gan šobrīd es esmu skeptiska,taču cerības lieku uz Džūditu Maknotu un uz to,ka viņi tādus sūdus nerakstīs. Lai gan viņa ir no tā paša žanra,taču saviem tēliem liek arī nedaudz paciest.