Trīs fakti:
Pirmkārt, mūsu kaimiņi ir stulbi. Stāsts īsuma par to, ka viņu pīlēm nesen izšķīlās mazi pīlēni un pēdējā laikā tos vaktē visi tuvējie kaimiņi, bet tikai ne viņi. Šodien nervi neizturēja un es pateicu: "Vai tad tiešām mums būtu visu dienu jāvāķī Jūsu pīles? (..)" Uz ko atbilde bija tāda: "Vai! Nez kā viņi tiek laukā?" Es tikpat uzspēlēti blondā tonī: "Hmmm, es tiešām nezinu, bet varbūt kādam no Jums vismaz reizi dienā būtu jāiziet laukā un jāapskatās vai viss ir kārtībā? Bet ja tas ir tik grūti, tad varbūt līdzēs kāds mazs iežogojums? Kā Jūs domājat?" (fake smile)
Otrkārt, velns parāvis, es nezinu kā tas ir gadījies, taču es saprotu un māku lasīt spāņu valodā. Damn, I'm smart! :D
Treškārt, pēdējās trīs dienas to vien daru, kā skatos Scrubs un lasu grāmatas. Pašlaik izslimoju depresiju vieglā formā.
Un, visu pārdomājot, nonācu pie secinājuma, ka nemaz tik labs viņš arī nebija....