Stūķējot kartītes pastkastēs, uzmācas tāda maziņa īvila overlorda sajūta. Gribas iebrēkties: "Trauciet, mani spārnotie mērkaķi, trauciet, &!@$#*!" un ļauni ķiķināt, berzējot roķeles.
Viņdien redzēju, kā spārnotais mērkaķis krata laukā sūtījumu kaudzi no kastes savā tarbā. Kā jau tumsas spēku kalps, izskatījās nošņurcis un dzīves apnicis. Pie tam stundu vēlāk, nekā apgalvoja plāksnīte uz kastes.