Labsirdība pie laba gala neved. Apakšdzīvoklī uzturas bariņš jumpravu, kurām kāds jauks klasesbiedrs reiz iedeva pieskatīt mazu, burvīgu kucēntiņu, kamēr pats aizbrauks drusku ciemos uz kaut kādu ārzemi (pie tētiņa uz Īriju laikam). Drusku ciemošanās ieilgusi jau dažus gadus, un apakšdzīvoklī tagad uzturas, imho, ne pārāk kompetentas audzināšanas nomocīts pusplānprātīgs briesmonis.
Skaista fabula, vai ne?
Ko vajadzēja darīt ar burvīgo kucēntiņu? Vai vajag uzņemties atbildību par lietām, ar kurām netiksi galā? Kā var zināt, ka netiksi galā, pirms esi sataisījis tonnu sūdu? Atbildes nākamajā "Sīrupa" numurā.