Rīta agrumā dzima vārds.

Veģerasts.

Vai nav skaisti?

Arghhh!

Zvans pie durvīm desmitos no rīta. Pie manām durvīm nemēdz zvanīt, lai teiktu - tārkais Sirdna, kāds cilvēcīgs prieks tevi redzēt. Pie manām durvīm zvana, lai pateiktu, ka sveši cilvēki ir savārījuši sūdus un man tie tagad ir jāizstrebj. OK, šis bija unikāls gadījums - kungs ilgojās apmeklēt blakus māju, bet bija sajaucis numurus.

No vienas puses, liela veiksme, no otras - paiet minūtes desmit, pirms sirds pārstāj dauzīties un rokas pārstāj trīcēt.

Runājot par gulēšanu, vismaz stundas septiņas, tas nāk par labu, nudien. Ceturtdien es uzķēru vienu momentu, kad sajutos gluži kā cilvēks! Man liekas, ka piektdien arī tā bija, no rīta.