Devītais oktobris ir pienācis un man ir pamests mīlīgs glābšanas riņķis. Ja tas pārvilks mani pāri 29.oktobrim - ne gluži dzīve, bet daži pēdējie mēneši nebūs veltīgi nodzīvoti.

Un vai jums ko izsaka kultūrmeme: "Aļīsāā!! Mielafōōōn!!"

Šito grāmatās neizlasīt, ha.

Also, esmu gaužām pateicīgs par šī rīta mierīgo pamošanos. Vēl esmu pateicīgs par to, ka autobusa pieturu apspīdēja saule un sildīja pakausi, jo par silto cepurīti esmu iecerējis būt pateicīgs mazliet vēlāk. Un vēl esmu pateicīgs par kanotora milzīgajām palodzēm, uz kurām ir ērti dzert kafiju, un par žāvāšanos vakardien es esmu briesmīgi pateicīgs.