June 15th, 2012

07:30 pm
Vasara klāt, tarakāni izgājuši ielās.

Pirmā pasaules kara laikos izsauciens:"Kungi, lai dzīvo ķeizars Francis Jozefs!" kalpoja par pilnīgi pietiekamu pamatu atzīt cilvēku par vājprātīgu. Mūsdienu pietiekamā pazīme pirms kādas pusstundas pastaigājās centrālā unīša (Galerija Centrs) priekšā un ārkārtīgi pretīgā falsetā izbrēca teikumus no Jaunās Derības.

Vēl viens no Vantinieka lecējs.

Jaunēklis ar bībeli taustekļos, kurš vai nu domā, ka ir ahūnā sabiedriski sakratošā performance (nē, nav) vai arī ir reāls psihs (valdība, dariet kaut ko mentālo pacientu labā!)

Idejōts.

Nākamais idejōts bija divarpus metrus liels tēvainis, kurš man metās virsū ar brēcienu, ka viņš man novēl jauku vakaru, izstiepis sveicienam gigantisku ķetnu, kurā es varētu uzcelt nelielu ģimenes māju ar peldbaseinu, garāžu un apsildāmu būrīti Galerijas Centrs Evaņģēlija ākstam. Es izlocījos no ķetnas un panikā bēgu, no muguras dzirdot vārdu nevalsts valodā, kura jēgu es nesapratu.

Toties es smaržoju pēc pačūlijas, lai kas viņa arī nebūtu. Pusotru stundu manas kārdinošās miesas tika mīcītas, stampātas, lauztas un iesmērētas ar visādām eļļām. Hehe!

Par ko vispārējs gods un pateicība, un personiska buča pienākas manai dārgajai.