Lācīti nošāva. Nekas labs tas nav, bet auravas, ka lāča šāvējiem vajag izdarīt x un y, viņu bērnus z viņu acu priekšā un tad vēl a, b, un c, protams, valdību pilnā sastāvā vajag m ar zarainu koku, ar radiem līdz n kājai, un uz krāsmatām nodziedāt jautru dziesmiņu...valstī viss ir štokos, ja viena (1) lāča nošaušana izraisa tādas emocijas. IKP un labklājība aug griezdamās, ja ir tik pārspīlēti jāizpaužas.

Protams, ir jau vecā labā demagoģija, "kad šāva gejus, es klusēju, kad šāva lāčus, es klusēju, nu šauj mani un visi klusē". Tas nozīmētu, ka lāčbrēcēji piekopj maģisko domāšanu (ja es būšu labs un izlamāšu valdību par lāča nošaušanu, tad arī par mani kāds izlamās valdību un iestāsies kolektīva laime)?