Kā būsiet dzirdējuši, tuvākās dienās gaidāms referendums par kaut kādu Satversmes pantu grozījumiem.

Mana personīgā zarna man stāsta, ka šitā ir viena riktīga cirvja zupas vārīšana - no paša cirvja nekas nesanāks, bet tās piedeviņas, tās piedeviņas! Politiskiņie skandāliņi, sišanas pie krūtiņām, apgalvojumiņi, ka ne solīti vairs atpakaļ, mūsu mēriņš ir pilniņš (pie tam jamais ir pilns visiem iesaistītajiem komēdijas personāžiem). Tam visam pa vidu baismas analoģijas ar pilsoņiem Šiklgrūberu vai, sacīsim, Uļjānovu, kuri bija margināli jampampiņi, bija, bija...un tad uzreiz nebija un kāda pakaļa no tā visa iestājās. Bet gan jau ka līdz Lindermana kronēšanai nenonāksim.

Tas nu tā.

Tas, kas mani visvairāk sajūsmina, ir informācijas kamieļa bāšana caur referenduma adatas aci. Nu, kas mums tur ir, tīri no datu viedokļa? Jautājums - par vai pret Satversmes grozījumiem? Atbildes - a)par b)pret. Punkts un alles. Var jau nobučot biļetenu, var tajā atslaucīties vai uzrakstīt "Spartak - čempion!", bet tā būs daiļrade, kas neaizies tālāk par balsu skaitītājiem un vispār nevienu neinteresē. Sausais atlikums, kuru pēc tam svērs, pētīs un anālizēs līdz absurdam un tālāk, būs šīs divas atbildes, par vai pret.

Bet tas būs Pēc Tam. Tagad, vēl pirms anālītiķi ir metušies pētīt rezultātus un taurēt, ka tie skaidri parāda, ka a), b) un jo sevišķi jau c) (nu, vispār jau nekā tamlīdzīga tie rezultāti nerādīs, bet tas jau netraucēs irst), jau tagad visādi mēnessērdzīgie (no Rīgas mēra līdz V.Dūlem) stāsta, ka viņi balsos tā un šitā un tas nozīmēs to un šito, bet nemaz ne to, ko jamie uzrakstīja. It kā informācijas laikmetā dzīvojam, tak ar informāciju strādāt tauta nav iemanījusies un domā, ka viņu dikti gudrā un dvēseliski dziļā Attieksme kaut kādā veidā izlīdīs cauri šiem sīkajiem vārtiņiem, kur ir tikai a)par un b)pret. Un viss.

Nez, tie krievu eksperti, kas sludina, ka ņefig latviešiem dzīvot pagātnē un pūsties par veciem kašķiem, tie ir tie paši, kas brēc: "Mi pomņim!" 9.maijā?