Nel mezzo del cammin di nostra vita
mi ritrovai per una selva oscura,
ché la diritta via era smarrita.

Ja kaut kas ir neēdams un baiss, tad to sasmalcina, apber ar garšvielām un štopē tik iekšā. Tais pašās "mājas vecmāmuļas pēc senču receptēm ar mīlestību darinātajās" desās ir sabāzti kauli, āda, spalvas un vispār riekstu čaumalas. Bet tas viss ir smalki sablenderēts un tamdēļ iet uz urrā par 90 santīmiem kilogramā.

Tāpēc es ar aizdomām izturos pret tādu aukstākās spranču kulinārijas parādību kā krēmzupas...man ir aizdomas, ka tie ir visādi pārtikas atkritumi, kas sablenderēti un pasniegti kā aplam smalka virtuve. Jā, jā, "vecmāmuļas receptes", "es reiz biju Sprancijā, Tulūzas Pavāru Akadēmijas Universitātes Prezidija Koncilā un to visu taisa no visaukstākās kvalitātes blablabla", bet sablenderēts ēdiens, kuru es neesmu redzējis pirmsablenderēšanas stāvoklī, manī neizraisa uzticību.