Tā ir ar to uztveri. Šorīt sūcu rīta kafiju un lasu žurnālu par tējām, kafijām un visu, kas dzīvē skaists. Īpaši iegrimstu tēju sadaļā. Bildes smukas, tikai teksts pārlieku izraibināts ar izsaukuma zīmēm un vārdiem "satriecoši! fantastiski! unikāli! kā neviens visā pasaulē!". Nuja. Lasu un dzeru, lasu un dzeru un tad sāku domāt, kāpēc mana tēja ir tik pretīgi rūgta?

Tad aptveru, ka vispār tā ir kafija, bet tā arī netiku vaļā no sajūtas, ka dzeru nevis visai gardu kafiju, bet kaut kādu pretīgu tēju...