Ik pa brīdim man uzmācas aizdomas, ka Visi Citi zina kaut ko, ko es nezinu, pie tam ir sazvērējušies man to neteikt.

Piemēram, ja es kādas kompānijas sastāvā esmu ieradies krogā un tagad meklējam vietu, kur apmesties un piemesties, kompānija nekad nesēžas pie galda, pie kura es piedāvāju apmesties. Nepakam un neparko. Apskata desmit citus galdus, ilgi apsver un salīdzina man nezināmus kritērijus, līdz beidzot izvēlas mēbeli, kura ne ar ko tādu neatšķiras no pārējām.

Kad rasainā vasaras rītā es iebrienu centra Rimi, lai iegādātos svaigas siermaizes, ko aprīt, kārīgi čāpstinot, tur allaž atrodas subjekti, kuri Izvēlas Bulciņu. Parasti viņi nostājas priekšā siermaizēm ar tādu aprēķinu, ka es tās nevarētu aizsniegt, lielākam efektam izmantodami iepirkumu ratus, somas un vecmāmuļas. Bulciņu viņi izvēlas ilgāk un rūpīgāk nekā nākotnes profesiju un eitanāzijas metodi, goda vārds. Ko viņi meklē, ko viņi atrod tajās bulciņās?! Nesaka.

Vai arī vāzes. Man savā mūžā nav izdevies paņemt no plaukta Pareizo Vāzi, kurā ielikt ziedus. Jebkura vāze, uz kuru norādu, izrādās Nepareizā Vāze.

Visi zina noslēpumu, es viens ne.