Kā tā dzīve paiet. Sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados Frenks Herberts vienā mierā varēja rakstīt savu "Dune" sēriju, kur nākotnes pasaulē valda padišahs imperators Šadams, visādi mākslīgie intelekti un roboti ir iznīcināti džihadā un autora izdomātās valodas un termini ir balstīti arābu valodā. Arābi bija normālie džeki, kultūra rullēja un islams bija tīri OK.

Pēc padsmit gadiem iznāk spēle, kur imperators vairs nav padišahs un vārdā kļuvis Frederiks, un islams piepeši ir vājprātīgo reliģija.

Interesanti, vai šodien autoru par "Dune" sērijas radīšanu draudzīgi neiebukņītu un silti neieteiktu nekad, nekad, nekad neko tadu nesacerēt?