Svētdiena atvaļinājuma laikā nav gluži TAS. Kaut kas pazūd no atvaļinājuma smeķa, kad tāpat būtu brīvdiena. Bet nekas, rīt atkal varēšu atvaļināties ar pilnu tvaiku.

Kaut kāds negaidīti fantastisks atvaļinājums. Nē, ar bērniem es laiku nepavadu. Nē, dzīvokli neremontēju. Nē, es neceļoju. Nē, es nerušinos pa dārzu. Es neko nedaru. Ak.

/aizsedz acis ar rokām un skatās apkārt, kas nu sekos pēc šādas bezkaunības/

Pagaidām man vēl tas īsti labi neizdodas, bet es cenšos. Neko nedarīt. Tāda neparasta un svaiga sajūta.

Tas viss jau ir mums galvās, vai ne? Bet galvām piemīt inerce, ko nekāda sūda evolūcija, datori un NLP nevar izmainīt, kaut vai sities nost un esi stilīgs. Tas ir reptīlis mūsos. Manī.

Iepriekšējā rindkopa ir tādas klusas pārdomas zilā vakarā, tai nekāda jēga nav piešķirama.