nedaudz apstulbis. pāris kolēģu [kā jau tas allaž gadās] ieraudzīju no citas puses - daži kļuva nedaudz tuvāki, kāds cits - nedaudz attālāks. principā viss brauciena laiks [9 stundas, ar visiem robežu pārtraukumiem un pīppauzēm] tika nogulēts saraustītā un neērtā miegā. brīžiem pat gribējās pievienoties tai jestrajai un skaļajai kompānijai autobusa beigās, kas neļāva īsti pagulēt.
turpceļā paradokss - jo tālāk uz Dienvidiem, jo sniega sega biezāka. atpakaļceļš pārsteidza ar pretējā virziena salu.
bet ierašanās viesnīcā Golebiewski - nu skaisti! Mikolajkach kā pilsētele gan nedaudz nesaprasta - pilsētas centrs sastāv no daudz maziem nozaru veikaliņiem, cilvēku uz ielām praktiski necik [Mikolajkos dzīvo 3 tūkstoši, viesnīcā - 2 tūkstošus var uzņemt] un Polijā daudz mazu mašīnīšu - strādnieku sapnis.
ūdensatrakciju parks ar vienreizējiem baseiniem, trubām, saunām, burbuļvannām. un visa tā sistēma viesnīcas apartamentos - burvīga! pēc vakariņām izklīdām kur nu kurais līdz diskotēkai. salasījāmies vienā istabiņā, iesildījāmies, sazvanījāmies pa iekšējo līniju, sasveicām un sabučojām Rihardu [par ko kārtējo reizi jāpateicas man, jo es pāris ļautiņus atgādināju/sakurināju uz dāvanas nepieciešamību un visus pērējos - uz masu sasveikšanu. he - un jā - lidiņš nu mani pazīst/sauc/domā ar 2 statusiem - Trakais un māksliniece]. deju placī centāmies viņu izdancināt un atpūsties paši. vienīgi viesnīcas viesmīļi diezgan uzmācīgi - līdzko apsēdāmies [pie ~6vietīga galdiņa brīžiem sēdējām cilvēki 15-20], uzreiz ar ratiņiem klāt un gaida vai kaut ko ņemsim no pudeļu klāsta. letiņi kā parasti izcēlās - kopumā ņemot - dzērām daudz, smējāmies daudz un dejojām daudz. uz deju plača palikām pēdējie - cilvēki 4. arī zviedru galdā izcēlāmies - ja apkārtējie ļautiņi brokastoja/vakariņoja minūtes 15-30, letiņi tur pavadīja nedaudz vairāk kā stundu.
plusu brauciena laikā daudz, mīnusu pāris - nedaudz par agru izbraucām [nogurdinošs brauciens], par īsu atpūtāmies [varējām izbaudītun redzēt ko nedaudz vairāk un nesaspiestāk]. varbūt vasarā atkārtot un papildināt?
turpceļā paradokss - jo tālāk uz Dienvidiem, jo sniega sega biezāka. atpakaļceļš pārsteidza ar pretējā virziena salu.
bet ierašanās viesnīcā Golebiewski - nu skaisti! Mikolajkach kā pilsētele gan nedaudz nesaprasta - pilsētas centrs sastāv no daudz maziem nozaru veikaliņiem, cilvēku uz ielām praktiski necik [Mikolajkos dzīvo 3 tūkstoši, viesnīcā - 2 tūkstošus var uzņemt] un Polijā daudz mazu mašīnīšu - strādnieku sapnis.
ūdensatrakciju parks ar vienreizējiem baseiniem, trubām, saunām, burbuļvannām. un visa tā sistēma viesnīcas apartamentos - burvīga! pēc vakariņām izklīdām kur nu kurais līdz diskotēkai. salasījāmies vienā istabiņā, iesildījāmies, sazvanījāmies pa iekšējo līniju, sasveicām un sabučojām Rihardu [par ko kārtējo reizi jāpateicas man, jo es pāris ļautiņus atgādināju/sakurināju uz dāvanas nepieciešamību un visus pērējos - uz masu sasveikšanu. he - un jā - lidiņš nu mani pazīst/sauc/domā ar 2 statusiem - Trakais un māksliniece]. deju placī centāmies viņu izdancināt un atpūsties paši. vienīgi viesnīcas viesmīļi diezgan uzmācīgi - līdzko apsēdāmies [pie ~6vietīga galdiņa brīžiem sēdējām cilvēki 15-20], uzreiz ar ratiņiem klāt un gaida vai kaut ko ņemsim no pudeļu klāsta. letiņi kā parasti izcēlās - kopumā ņemot - dzērām daudz, smējāmies daudz un dejojām daudz. uz deju plača palikām pēdējie - cilvēki 4. arī zviedru galdā izcēlāmies - ja apkārtējie ļautiņi brokastoja/vakariņoja minūtes 15-30, letiņi tur pavadīja nedaudz vairāk kā stundu.
plusu brauciena laikā daudz, mīnusu pāris - nedaudz par agru izbraucām [nogurdinošs brauciens], par īsu atpūtāmies [varējām izbaudītun redzēt ko nedaudz vairāk un nesaspiestāk]. varbūt vasarā atkārtot un papildināt?
izteikties