aivien biežāk pieķeru sevi pie sarunām, kurās neskatos sarunu partnerim acīs, pat ne viņa/-s virzienā ne. sapņoju vaļējām acīm. bail pieķerties - arī tā to varētu formulēt. mīlestība ir tad, kad 2 cilvēki skatās vienā virzienā - ko tādu reiz teica viens labs draugs. bail pazaudēt. tas tālums man vilina - patīk redzēt, kas notiek apkārt un aizklīst domās pie jūras pilnmēness naktī.

atcerējos kādu interesantu dialogu:
- jūs esat labas draudzenes?
- it kā jau nē [..]
- viņa ir cilvēks, kuram tu izkrati savu sirsniņu... ?
[nemaz nevarēju iedomāties, ka tā izskatās no malas].