klīstošais cilvēkbērns
25 Jūlijs 2006 @ 23:51
iemīlies manī vēlreiz...  
ja runājam par darbu - varētu arī nerunāt. 3 cilvēki manas problēmas risināšanā man pateica un kārtējo reizi izskaidroja to, kas man jau labu laiku bija zināms. jūtos apčakarēta. viens sūta pie otra, otrais pie trešā, trešais pie pirmā vai otrā. un viņi visi apgalvoja, ka man ir taisnība, bet lai griežos pie kāda cita, kas to varētu atrisināt.
bet starp pāris cilvēkiem jutos lieliski. prieks bija viņus redzēt un sajust. vārdi un acu skatieni nozīmē daudz, tāpat kā klusums. pāris stundiņas nosēdēju ar cilvēku, kurš ceļ uz kājām - viņa darba laikā [viņš to var atļauties]. man vajadzēja kādam izkratīt sirsniņu. un kārtējo reizi viņš apstiprināja to, ka ir burvīgs, jauks un mīļš. sapņojām vaļējām acīm.
un man makten liels prieks, ka vakar nejauši sastapu BG un Oficieri peronā pa ceļam uz manu reisu [vilcienu]. BG improvizēti man ap pusnakti pievienojās mazpilsētā. nakts tika pavadīta sarunās pie upes, diena - darbos [ak jel, kādas man tagad rokas!] un laiskā gulšņāšanā pie ugunskurā gatavotām pusdienām. nudien negribējās braukt mājās. iekšējs miers un klusums. būtu tur palikusi ilgāk... ja vien varētu. rīt jālaiž uz Limbažiem, varētu jau pa taisno no Saulkrastiem, bet tā kā biju palikusi bez sakaru līdzekļiem, vajadzēja doties mājup. nudien aizbraukšu vēlreiz savā atvaļinājumā, varbūt pat uz ilgāku laiku. bet šoreiz [varbūt] viena.