klīstošais cilvēkbērns
24 Maijs 2006 @ 00:00
 
šodien kārtējo reizi sev pierādīju, ka esmu nopietna savā darbībā, bet pārlieku nenopietna savā attieksmē [vai varbūt otrādi?]. tas jau nekas, ka mēģinu sev ieskaidrot, ka viss ir atkarīgs no attieksmes. pieplusoju sev vēl vienu parādu [civilā aizsardzība]. bet tas jau nav vienīgais. tas jau nav vainīgais.

nez kāpēc vairs nav vēlmes pēc tās nakts un nākamā rīta. domās tik pistole un mērķis un vientuļa pastaiga apkārt ezeram klusā pilsētā. iztiksim bez liekulīgiem pārsteiguma efektiem, bez uzspīlētiem smiekliem, bez uzvedinošām sarunām. jo šodien es gribu būt mīms.