aizvien lasu domas. pietiek tikai ar acīm. vārdiem reizēm nav vietas. bet informācijas deva man ir pārlieku daudz [kārtējā viela pārdomām]. par katru no viņiem varētu uzrakstīt stāstu.
tā mēs klusumā sēdējām parkā uz soliņa un vērojām Rīgu no augšas - pustumsā un pilnīgā mierā. arī saulrieti indīgi glīti. bet laiks apstājās.
viss ir atkarīgs tikai no vēlmēm un iespējām. un morāles normām.
man beidzot būs laiks sev. jāsaliek viss pa plauktiņiem.