klīstošais cilvēkbērns
03 Novembris 2005 @ 21:23
[tā nebūt nav dzeja.]  
pazaudēju seju.
degošās debesis to ņēma sev līdzi,
ieliekot saldētavā.
pazaudēju tevi.
slāpējot pērnā gada čaukstošās lapas
un liekot zem spilvena tās.
pazaudēju sevi.
un pat vakardienas izlietā tēja te nevar līdzēt -
neieelpot to otrreiz.

tāpat viss jau ir dedzis un turpina liesmot. par karstu man šajā salā.