klīstošais cilvēkbērns
25 Oktobris 2005 @ 14:24
atskats  
un te nu stāsts par to, kas ir zaudēts. par to, ko gribētos saglabāt. un par to, kam vairs nepieķeros.


dejosim vētrā
vakarā drēgnā
starp smiekliem un asarām
mūsu pēdējā vasarā.

noslāpē pērnā gada čaukstošās lapas.
paliec zem spilvena tās.

ballēsimies ielās
zilzaļi rozajās sienās.


pa kuru laiku mēs (pa)zaudējām(ies)?
un kas gan ir manī mainījies pēdējā gada laikā?
 
 
dvēseles kliedziens:: bezpersoniska
pielietas ausis ar:: Nirvana - something in the way