klīstošais cilvēkbērns
17 Augusts 2005 @ 12:33
 

Man ir sajūta, ka Tevi pazītu.


Saldi maldi
Pussaldā vīna glāzē
Acis mālē.


Dejosim vētrā
Vakarā drēgnā
Starp smiekliem un asarām
Mūsu pēdējā vasarā

 
 
klīstošais cilvēkbērns
17 Augusts 2005 @ 13:14
 
pietiek Tevi nedaudz pagaršot, lai apjēgtu, ka izsalkuma nemaz nav.
 
 
klīstošais cilvēkbērns
17 Augusts 2005 @ 14:16
 
aizvien mani piesaista vilcieni un sliedes, ūdenstorņi, tilti, jumti un neizdibināmi ceļi - vientulīgajās pastaigās.
drīz būs jādodas atkal - iepazīt lielpilsētas dabu. un aizmukt. arī no sevis. [jo Tevis jau labu laiku vairs nav]