klīstošais cilvēkbērns
01 Jūnijs 2005 @ 14:00
 
Neaptverami. Nenotverami. Laiks pienācis. Tik pelēks, kluss, vientuļš un skumjš kā es. Sarunās ar bezpersoniskiem rēgiem, kas ikdienišķi aizklīst pa ceļu, kurp man nav lemts doties. Iegrimušiem tēliem paejot garām savā aristokrātiskajā bālumā. Nenozīmīgi. Cēli. Nodurtu galvu. Saplūstot ar laiku, kas nekad nav bijis. Skrienot pretim vakardienas debesīm. Rīt. Tikpat eleganti. Suo loco -  piederot bohēmai.