Šodien gribēju redzēt, kas notiekas 3 galerijās... sanāca apmeklēt tikai vienu. Pārējās abas bija ciet. Nesanāca man redzēt M.Subača "Doma kā persona" Ivonnas Veihertes galerijā un D.Adamaites "Absurdā formula" kā arī J.Brikes "Brīnumputna meklētāji" galerijā Bastejs. Uz otro vēl varu paspēt aiziet, bet tā pirmā tikai līdz 7.maijam [un ļoti šaubos, ka rīt varētu būt vaļā]. Toties apmeklēju Gētes institūtu - izstādi "Tabora cilvēki". Aizkustinošas bildes, drīzāk tie cilvēki, kas bildēs atspoguļoti - vienkāršie ļautiņi čigānu ciematā. Safotografēju arīdzan. Tiesa - bez fotoaparāta.
Un pilna Rīga ārzemnieku. Pa Vecrīgu 1 cilvēks no 10 ir vietējais. Pamatīgākais izmirums uz ielām. Un tas nežēlīgais klusums. Un tas jaunceltais būris, kad nevar saprast kurā pusē tam atrodies. Bet es mierīgi staigāju, kamēr bars formās tērpto ļautiņu uz mani lūkojās kā dīvainīti. Un ielās sastaptajiem cilvēkiem rokās vai nu Rīgas kartes vai plakāti [www.esparmieru.lv]
Aizvedu velo pie ārsta. Patīkami pārsteidza viņa attieksme. Tas veloonka bija neatvairāms. Runājām kā labi draugi. Sēdēju viņam blakus un vēroju darbībā. Viņš iztaisnoja manis dabūto astotnieku, pievilka stieņus, pieregulēja bremzes un ieteica šo to labu...Un beigās paprasīja mazāku samaksu kā bija domāts.