Nez kāpēc man šādi vakari liek domāt par dzīvi, par cilvēkiem [par jums - mani mīļie], par sakarībām,...
Runā ar mani! Es neciešu klusumu sabiedrībā, tāpēc - lūdzu runā ar mani. Tu nedrīksti iegrimt sevī. Izbļauj sevi pasaulei! Mīļum, stāsti kas Tev uz sirds. Tik lūdzu, lūdzu neklusē - klusums smeldz sirdī.
Un tā mēs to sarunu arī nepabeidzām. Mūs pārtrauca klusums.
Mīļum, es būšu ar Tevi - tik ļauj man iejusties, ļauj man Tevi izbaudīt [bez perversitātes pakāpes].
Acis pasaka daudz vairāk nekā simtiem vārdu, bet dzirdēt ir daudz patīkamāk nekā vērot [novērojumi mēdz būt maldīgi].
Vai nu turi mani cieši sev klāt vai palaid pa vējam!