klīstošais cilvēkbērns
01 Februāris 2005 @ 14:47
 
mana intuīcija pārvēršas realitātē. un bieži vien tajos brīžos un to cilvēku izpildījumā, no kura vismazāk to gaidu. es tikai esmu iesprūdusi kaut kur starp vakardienu un rītdienu. liekas, ka tas jau ir bijis [un ir arī - tik vien kā manā zemapziņā]. un atkal es sāku ticēt tai filozofiskajai atziņai - "visa dzīve ir viena vienīga atcerēšanās."