klīstošais cilvēkbērns
18 Septembris 2004 @ 01:17
Piektdiena  
šodien biju skolā... savā bijušajā. Nedaudz dīvaini tur būt, sajūtas tādas it kā atrastos svešā vietā. Dīvaini dzirdēt zvanu uz/no stundas. Forši satikt daudz pazīstamu, jauku cilvēciņu un noskatīties vērojošos skatos [to cilvēku skatos, kurus nepazīstu personīgi, bet ir pamanītu skolas gaiteņos]. Salīdzināt nevar. Skolā īsts bardax un nežēlīgs troxnis stundās. Bijušie skolotāji sveicinās un sarunājas kā labi draugi. Perfekti!

Bij arī doma apciemot kādu sen neredzētu cilvēciņu. Bija apņemšanās, bet pēdējā brīdī izmainījās mans nodoms. Īstenībā jau nekas nebija sarunāts, vienīgi solījums - es tuvākajā laikā pie tevis ieradīšos. Pēdējo reizi es savu Ideālo redzēju pirms mēneša, nē laikam pirms 2-iem...

Otrais piektdienas vakars pēc kārtas tika pavadīta 4-atā, tik šoreiz citā vietā... Laiks tika atdots mūzikai fonā, pāris frāzēm, acu skatieniem un kopīgām darbībām ārā... un katra cilvēciņa domu klejojumiem nedaudz citā pasaulē
 
 
pielietas ausis ar:: Prāta Vētra - 13. janvāra iela