Šitais karstums mani piebeigs. Jā. Nepatīk man karstums, nemaz, nemaz. Labi, meloju, patīk tad, kad ziemas nepielūdzamais aukstums ir piebeidzis, bet tad arī karstumu gribas tikai uz dažām dienām. Jebkurā gadījumā tagad tā smuki atvēsinoši ir lasīt par ziemu un skatīties uz pūkainām ziemas bildēm.
Jā un naktī baigi mocījos. Tā karsts, karsts, ka man beidzot bija par karstu gulēt ar (dūņu) segu un es kaut kā iekārtojos tā interesanti un uz vēdera, un tad man sāka rādīties pusnomoda sapņi par man iemīļotajiem StarGate tēliem, jo es tikko biju izlasījusi ļoti, ļoti veiksmīgu fanfiction. Bet tad es pamodos un man likās, ka man visa labā roka ir vienās pumpās un baigi niezēja (no rīta izrādījās, ka dīvaini likās), bet kaķis Mursis savukārt tā vienkārši ņēma un sāka dziedāt un pērties. Miegs attā. Izlaidu kaķi un mazliet pasēdēju virtuvē un pagrauzu īrisus. Nevarēju aizmigt pēc tam.
Jā un vēl es nevaru ciest mušas.
Jebkurā gadījumā man tagad atkal ir garlaicīgu un visa pasaule un pasaules uztvere sajukusi vienā lielā čupā un katlā. Nē, es jau protams pamodīšos vienā brīdī, bet tik un tā. Skolas bailes!