Vakardiena bija ļoti dīvaina ļoti daudzu iemeslu dēļ.

Ignorēsim manu negulēšanu un arī to, ka es kaut kādu mistisku iemeslu dēļ no rīta sāku pētīt kāzu kleitas (man jau tik tālu smadzenes daskalotas, ak vai). Tad, kad es beidzot nonācu autoostā, lai dotos uz Liepāju (tas man izdevās pēc trešā mēģinājuma...), man uzklupa kaut kāds vīriešveidīgais. Nu, sāka pavisam nevainīgi ar apjautāšanos vai pareizi atnācis, lai līdz Saldum tiktu. Un es jau arī laba un mīļa, atbildēju. Pēc tam likās, ka šis diez vai liks mani mierā. Un man tāaaaa, nu, vnk, TĀAA negribējās runāties visu ceļu. Pat teksts "tu izskaties pēc jaukas meitenes" uz mani nekādu dižo iespaidu neatstāja, kā vien iespēju atbildēt ar to, ka neesmu tāda vis' un izsakts, anyways, ir maldīgs. Next thing I know, šis jau ir pie citas meitenes ar tikpat mazticamu tekstu. Es pat pasmīnēt atļāvos, Jēzus, esmu ļauna!
Te gan Karma man par manu nejauku atriebās, blakus man nosēdinot onkulīti, kas bija 2x es. Nebija forši. Smuki biju iespiesta visu ceļu un nejutos labi, ka kāds konstanti ir manā personiskajā zonā. Rarrr, ļoti nepatīk, ka sveši cilvēki lien man klāt. Tā gan īsti nebija līšana klāt, bet nu kamõn. Pustukšs busiņš, varēja tak apsēsties kkur citur, abiem būtu tikai ērtāk.
Kad beidzot nonācu Liepājā un nosecināju, ka telefonu tomēr neesmu pazaudējusi, lai gan varu zvērēt, ka man likās, ka šis nejaukā kārtā kaut kur aizkritinājies prom no manis, man, erm, uzklupa tante. Prasīja cigas, kuras man nav un diez vai jebkad būs, ja, nu, vienīgi es kādam paciņu nospertu. Kad šo informācijas devu apgrieztā variantā pateicu minētajai dāmai, viņa atvainojās un tad paziņoja cik ja krasivaja. Lāaabi.

Kas ar pasauli noticis un kas manī mainījies?

Es, protams, esmu es un nolēmu, ka mr Koļītājs vnk bija lame čalis, bet the Cigu dāma normālā kondīcijā.
Un šobrīd šī Es priecājas par saviem kaķiem un jūtas labi Liepājā, negribu prom braukt, bet kā tas ir vnm, sestdienas rītos prombraukšana ir kā liels melns bubulis acu priekšā.