sēžu vienā apakšveļā un sūcu pēdējo auksto ūdentiņu. Kā būs jāsaņemās, lai aizietu pakaļ kārtējai pieclitrenei. Bet labi vismaz, ka esmu atbrīvojusies no važām, kas liedza plikumus pseido-publiski rādīt. Un jā, jāsāk štukot kur lai rauj plānas un mazas lupatiņas, ko mugurā vilkt. A to, nevar nemaz saprast kā apģērbties, lai nenomirītu, ejot uz to pašu veici. Man skapī šobrīd ir gandrīz viss melns + divi džemperi.

oh well

tuvojas minī nelaimīte. Ignorēsim visus tos mistiskos karstuma viļņus un stuff like that. Problēma milst mobilā telefona rumpītī. Mans SE sarkanulis sāk protestēt pret uzlādes procesu. No sākuma viņam sāka nepatikt lādētājs-brutalis. Tagad jau uzlāde raustās ar lādētāju-modernis USB vada formātā.

Forši jau arī tajā, ka tam visam ir viens, err, caurums. Ja viņu vsp vairs nevarēs nekādīgi uzlādēt, nebūs īsti jauki, y'know, right?

Ā, un man mugura līp pie krēsla, not amused at all.